Apsekojot novada ielas un ceļus, Siguldas novada pašvaldības ceļu būvinženieri konstatējuši, ka īpaši slapjā rudens, aukstās ziemas un straujas temperatūras svārstību dēļ šobrīd grantētās ielas un ceļi daudzviet ir kritiskā stāvoklī, līdz ar to, izvērtējot pērn aizsāktās dubultās virsmas apstrādes tehnoloģiju, var atzīt, ka tā ir bijusi pareiza izvēle – 15 ielās ieklāt asfaltam līdzīgu segumu, kurā neveidojas bedres un putekļi. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāji arvien aktīvāk pieslēdzas inženierkomunikācijām un rūpējas par apkārtējo vidi, pašvaldība turpinās grantēto ielu sakārtošanu ar dubultās virsmas tehnoloģiju. Šajā gadā plānots sakārtot 28 ielas, kuras iekļaujas pirmajās četrās prioritātēs. Plānotos darbus pilnā apjomā būs iespējams veikt, ja pandēmijas sekas neradīs neparedzētus apstākļus. Šobrīd Covid-19 ierobežojumu dēļ atsevišķās izdevumu pozīcijās veidojas ietaupījums, ko plānots novirzīt 4. prioritātes īstenošanai.

Kamēr daudzos ielu un ceļu posmos VAS “Latvijas Valsts ceļi” veiks remontdarbus tur, kur pērn tika veikta virsmas apstrāde ar līdzīgu tehnoloģiju, Siguldas novadā visās 15 ielās paveikto darbu kvalitāte ir ļoti laba. Valstī ir noteikts standarts, kādi materiāli un kāda tehnoloģija jāveic ielu un ceļu būvniecības vai remontdarbu laikā, un Siguldas novada pašvaldība atšķirībā no VAS “Latvijas Valsts ceļi” izvēlējās nevis tādu saistvielu, ko ar minimālajām prasībām nosaka normatīvie akti, bet gan augstvērtīgāku bitumena emulsiju, kas pierādīja mūsu paveikto darbu kvalitāti pat pie netipiskiem pērnā rudens un šīs ziemas laikapstākļiem.

Šajā būvniecības sezonā, labvēlīgos laikapstākļos, cietajam segumam līdzīgu virskārtas segumu prioritāri iegūs tās ielas, kurās visi īpašumi būs 100% pieslēgti centralizētajiem kanalizācijas tīkliem un centralizētajam ūdensvadam – Alauksta, Ķiršu, Pērles, Liepu, Satiksmes, Gāršas, Riekstu un Tūristu iela. Kā otrā prioritāte ir tās ielas, kurās 100% īpašumu pieslēgti centralizētajiem kanalizācijas tīkliem un 50% (šajā gadījumā vairāk nekā 80%) īpašumu pieslēgti centralizētajam ūdensvadam – Strēlnieku ielas posms no Rūdolfa Blaumaņa līdz Gāles ielai, Zvaigžņu ielas posms no Allažu līdz Rīgas ielai, Pīlādžu, kā arī Slēpotāju iela.

Savukārt Strēlnieku ielas posms no Vainagu līdz Nītaures ielai, kā arī Tilta ielas posms no Nākotnes līdz Purva ielai kā trešā prioritāte ar dubultās virsmas apstrādi tiks apstrādāts tāpēc, ka tās ir augstas intensitātes ielas un ielas virskārtai ir atbilstoša nestspēja, kas nepieciešama dubultās virsmas apstrādei.

Šajā gadā izvirzīta arī 4. prioritāte, kas nozīmē, ka ielās visi pieslēgušies inženierkomunikācijām, bet kāds no īpašniekiem to nav izdarījis, jo tuvāko 5 gadu laikā neplāno apbūves teritoriju attīstīt vai kaut ko mainīt esošajā situācijā. Šajā kategorijā ietilpst tādas ielas kā Atmodas, Zemgales, Dīķa, Smilšu, Egļu, Gulbju, Čiatūras, Dzintaru, Laurenču, Dailes, Strauta, kā arī Purva ielas posms no Tilta līdz Zīļu ielai un Tilta ielas posms no Nākotnes uz Līgo ielas pusi. Šajās ielās dubultās virsmas apstrāde notiks, ja pandēmijas sekas neradīs neparedzētus apstākļus izdevumu ziņā.

Dubultās virsmas apstrāde nozīmē, ka uz ceļa tiek uzklāts bitumena un šķembu maisījums divās kārtās, un tas ir asfaltam līdzīgs segums, kas nodrošina komfortablākus braukšanas apstākļus, novēršot grantētā ceļa putēšanu un bedru veidošanos. Tomēr pret šāda seguma ielām jāizturas saudzīgi, nenoslogojot tās ar regulāru smago kravas transporta satiksmi, nedriftējot, nekaisot ar sāli, kā arī neveidojot rievas apledojumā, ja tāds radies. Minētā tehnoloģija paredz, ka akmentiņi, kuriem nav izveidojusies saķere ar bitumena emulsiju var nonākt nomalē vai zālienā, tāpēc tiklīdz laikapstākļi atļaus, pašvaldība pērn apstrādātajās ielās uzsāks akmentiņu slaucīšanu un savākšanu no nomalēm, savukārt turpmāk, ja kāds no akmentiņiem nonāks zālienā, aicinām iedzīvotājus uz sadarbību īpašumiem piegulošo teritoriju uzturēšanā.

Tāpat svarīgi atzīmēt, ka dubultās virsmas apstrāde tiek veikta brauktuves daļā, neizbūvējot novadgrāvjus vai apzaļumotu teritoriju, tādējādi privātīpašnieks pēc saviem ieskatiem pieslēgumu jeb iebrauktuvi līdz savam īpašumam ar bruģi, asfaltu, dubultās virsmas segumu vai citu klājumu var veidot sadarbībā ar būvuzņēmēju vai patstāvīgi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

Patlaban, kamēr grantētās ielas un ceļi pakāpeniski atkūst un notiek grunts svārstības, novērojama “rūgšana”, jo virskārta ir pārmitrināta un tajā pastiprināti veidojas defekti. Kamēr grants ceļa klātne nav pilnībā atkususi un ceļš nav apžuvis, bedrīšu veidošanos nav iespējams novērst, jo, uzbraucot ar smago tehniku un greiderējot pārmitrināto ceļu, situāciju var tikai pasliktināt un pilnībā sabojāt ceļu. Grants segumu iespējams greiderēt tikai tad, kad segums būs apžuvis, un pašvaldība nekavējoties uzsāks visu grantēto ielu un ceļu greiderēšanu.

Aicinām iedzīvotājus aktīvi pieslēgties inženiertehniskajām komunikācijām, lai arī jūsu ielu tuvākajā laikā varētu apstrādāt ar dubultās virsmas tehnoloģiju.