Lai dotu iespēju ērtāk ziņot par novērotajām svešzemju sugām un iegūtu plašāku informāciju par invazīvo sugu atradnēm Latvijā, Dabas aizsardzības pārvalde projektā “LIFE-IP LatViaNature” tiešsaistē ir izveidojusi Invazīvo sugu pārvaldnieku, kas palīdzēs veicināt sabiedrības izpratni par invazīvajām sugām un ievākt datus par to izplatību.

Invazīvo sugu pārvaldnieks ikvienam interesentam ir pieejams tīmekļa vietnē www.ozols.gov.lv. Tajā iekļautas teju 50 sugas, ko zinātnieki atzinuši par invazīvām – svešzemju sugas, kas strauji vairojas un izplatās, apdraudot vietējās sugas un bioloģisko daudzveidību, un tāpēc ir nepieciešams apzināt šo sugu atradnes un ierobežot to izplatību.

Iedzīvotājiem vietne sniedz iespēju ar ilustrāciju un kodolīgu aprakstu palīdzību iepazīt un identificēt invazīvās augu un dzīvnieku sugas Latvijā. Faktu lapās sniegti sugu apraksti, to augšanas vai dzīvotņu apstākļu raksturojums, invāzijas ceļi, savukārt kartēs var iepazīties ar katras sugas jau apzināto izplatību Latvijā.

Invazīvām sugām ir postoša ietekme uz dabu: tās apdraud vietējās sugas, izmaina ekosistēmu funkcijas, rada ekonomiskus zaudējumus, piemēram samazinot lauksaimniecības un meža zemes vērtību, un atsevišķas sugas ir arī bīstamas cilvēka veselībai. Invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē.

Dažas no Latvijā biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir Sosnovska latvānis, puķu sprigane, Kanādas zeltgalvīte, vārpainā korinte, pīlādžlapu sorbārija, ošlapu kļava, krokainā roze un citas. Savukārt par invazīvām dzīvnieku sugām Latvijā atzīts Spānijas kailgliemezis, jenotsuns, no Tālajiem Austrumiem ieceļojusī zivs rotans, Amerikas signālvēzis, Ķīnas cimdiņkrabis un citas.

Lai iesniegtu novērojumu, vietnē jāatzīmē invazīvās sugas atradnes precīza atrašanās vieta kartē, tā jānofotografē un anketā jāaizpilda daži datu lauki. Iesniegtos novērojumus izskata un iespēju robežās pārbauda Dabas aizsardzības pārvaldes sugu speciālisti, nepieciešamības gadījumā piesaistot citus ekspertus. Apstiprinātās atradnes kļūst publiski pieejamas vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”, un ar tām saistītie dati tiek uzkrāti valsts informācijas sistēmas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

Ikviens ir aicināts iesniegt novērojumus un tādējādi sniegt savu ieguldījumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā. Ziņojumu sniegšana par invazīvo sugu novērojumiem ir ļoti vajadzīga un gaidīta – tā veicina agrīnu invazīvo sugu atklāšanu, kas ir būtiski efektīvā šo sugu pārvaldībā.

Dati tiks izmantoti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā, sugu un biotopu apsaimniekošanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā.