Sigulda iesniegusi pieteikumu ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Radošā pilsētu tīklā, pretendējot uz literatūras pilsētas titulu. Līdz šim šāds tituls piešķirts kopumā 39 pilsētām pasaulē. Tituls sniegs jaunu pamatu Siguldas novada literatūras attīstībai profesionālā kultūras jomā kopā ar nozares profesionāļiem, valsts institūcijām un privāto literatūras darbību.

“Vēlēšanās caur literatūras un grāmatniecības prizmu attīstīt pilsētas tēlu, attīstīt kultūras eksportspēju, veidot atvērtas, laikmetīgas, draudzīgas un iekļaujošas attiecības ar visu Latviju un Eiropu ir nozīmīgākais iemesls, kas Siguldu motivē piedalīties konkursā dalībai UNESCO radošo pilsētu tīklam,” norāda Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Kā galvenās iniciatīvas dalībai radošo pilsētu tīklā projektā tika izvirzītas lasītveicinošas un izglītojošas iniciatīvas profesionāļiem un ikvienam, lai attīstītu mērķpasākumus, vides objektus un infrastruktūru, rezidenču programmu tulkotājiem, ilustratoriem un ģimenēm, kā arī starptautiskus literatūras festivālus.

Pieteikuma mērķis ir attīstīt atpazīstamu profesionālo mākslu pilsētā un tās reģionā. To veicināt palīdz vietējās kultūras organizācijas un uzņēmēji – Siguldas pils kvartāls, kas nupat kļuvis par radošās amatniecības un pasākumu norises centru, tāpat arī atjaunotā Siguldas Jaunā pils, kas vēsta liecības par 100 gadus senu vēsturi, kad tā bija zināma kā modernākā rakstnieku pils Eiropā. Kultūrvietas papildina arī daudzfunkcionālais kultūras centrs “Siguldas devons”, Mākslu skola “Baltais flīģelis” un citi kultūras centri un bibliotēkas, kas aktīvi iesaistās novada attīstībā. 

Ieguldījumu literatūras un grāmatu pētniecībā veic īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis “Turaidas muzejrezervāts”, kas veic reto izdevumu digitalizāciju un rūpējas par vēsturisko liecību saglabāšanu. Siguldā darbojas arī Jāņa Rozes grāmatnīca un izdevniecības “Zvaigzne” grāmatnīca, privātie partneri, tostarp radošo industriju un sociālās uzņēmējdarbības centrs “Zaļā villa”, Krimuldas muiža, Skulmju dzimtas mājas, Imanta Ziedoņa muzejs, topošā Anšlava Eglīša istaba, Patricijas Brektes-Pannetjē grafikas darbnīca un daudzi citi. 

Projekts izceļ kultūras vērtības un identitāti, kura veidojusies mūsu reģionā. Atskatoties uz Latvijas grāmatu mākslas sasniegumiem 20. gadsimtā, jāatzīmē apgāds “Zelta Ābele” un tā izveidotājs un vadītājs, latviešu grāmatniecības leģenda Miķelis Goppers, kurš darbam apgādā pulcināja virkni spožāko tā laika rakstnieku, tulkotāju, gleznotāju un grafiķu. Lielā mērā pateicoties tieši M. Goppera apgāda darbam, 30. gadu otrās puses grāmatu mākslu Latvijā var saukt par patstāvīgu žanru.

Siguldas novads lepojas ar autoriem – ražīgāko latviešu trimdas autoru Anšlavu Eglīti, dzejnieku un fabulistu Pērsieti, rakstnieci Ivandi Kaiju, vienu no latviešu izcilākajiem un populārākajiem dzejniekiem, publicistu, īsās prozas, arī kino scenāriju autoru Imantu Ziedoni, kurš 20. gs. 80. gadu sākumā tika virzīts Nobela prēmijas (Nobelpriset) kandidatūrai, izcilo latviešu grafiķi Zigurdu Zuzi, kura daiļrades galvenie virzieni ir stājgrafika un grāmatu grafika un kurš veidojis ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām, kā arī darinājis ievērojamu skaitu ekslibru – miniatūrgrafikas mākslas darbus, kā arī ar citiem talantīgiem literatūras darbu autoriem. 

Ar Siguldas novadu saistīti starptautiski atzīti autori – Viesturs Vecgrāvis – literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors un latviešu dzejas un literāro procesu pētnieks, Inga Ābele – latviešu dramaturģe, prozaiķe un dzejniece, Latvijas Literatūras gada balvas un Autortiesību bezgalības balvas vairākkārtēja ieguvēja, Luīze Pastore – bērnu grāmatu autore, Latvijas Literatūras gada balvas un Jāņa Baltvilka balvas ieguvēja, tostarp grāmata “Neredzamais cilvēks” iekļauta starptautiskajā “The White Ravens 2016” sarakstā, Edvīns Raups – viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu dzejniekiem un pazīstams arī kā spāņu valodā rakstītās prozas tulkotājs tādiem ievērojamiem autoriem kā Hulio Kortāsars, Horle Luiss Borhess, Gabriels Garsija Markess, Ernesto Sabato un Federiko Garsija Lorka, Guntars Godiņš – dzejnieks un atdzejotājs, viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodas, vairāku Latvijas un starptautisku literatūras balvu ieguvējs par izciliem tulkojumiem prozā un dzejas atdzejojumiem no somu un igauņu valodām, sadarbojies ar tādiem autoriem kā Andruss Kivirehks, Lēlo Tungala, Janno Peldmā, Contra (Igaunija) un Heli Lāksonena (Somija).

Savu atbalstu sadarbībai paudusi arī LR Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, LNB atbalsta biedrība, Ziedoņa muzejs, NVO cilvēkiem ar invaliditāti “Cerību spārni”, platforma “Latvian Literature” tīkla dalībnieki.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas vadītāja Baiba Moļņika uzsver: “Augstu vērtēju Siguldas novada radošās jomas – literatūra izvēli  un mērķi attīstīt ilgtspējīgu pilsētvidi un kopienu, sasniegt dažādas auditorijas, mazinot sabiedrībā pastāvošo nevienlīdzību.”

UNESCO Radošo pilsētu tīkls izveidots 2004. gadā, lai veicinātu starptautisko sadarbību starp pilsētām, kuras radošumu ir atzinušas par būtisku virzītājspēku ilgtspējīgas pilsētvides attīstībā. Pašlaik tīkls apvieno 246 pasaules pilsētas, kas izcēlušās kādā no septiņām jomām – amatniecībā un tautas mākslā, dizainā, kino, gastronomijā, literatūrā, mediju mākslā vai mūzikā. Katra pilsēta var pieteikties tikai vienā no šīm kategorijām.

Baltijas valstis UNESCO Radošo pilsētu tīklā pārstāv Kauņa, Tartu un Vīlande. 2015. gadā par UNESCO literatūras pilsētu kļuva Tartu, bet UNESCO dizaina pilsētas titulu iemantoja Kauņa, savukārt 2019. gadā par amatu un tautas mākslas pilsētu atzīta Vīlande.