Sākoties aktīvākam lašveidīgo zivju nārstam Latvijas upēs, Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību aizsargājamās dabas teritorijās esošajām lašupēm un šo zivju ieguves lieguma ievērošanai. Visi lašveidīgie – laši, taimiņi, sīgas un citi – ir aizsargājamas sugas, ko šajā laikā ir aizliegts zvejot. Gauja un citas tās pietekas ir starp Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām.

Lašveidīgo zivju nārsts ilgst līdz gadumijai. Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus doties pastaigās un pārgājienos dabā gar upēm, lai tādējādi traucētu maluzvejnieku nodomus. Ja iedzīvotāji ievēro, ko aizdomīgu, aicināti sazināties atbildīgo dienestu, zvanot uz tālruņa numuru 67509545.

Diemžēl lašveidīgo zivju populācija ir ievērojami sarukusi, jo to būtiski ietekmē maluzvejniecība. Tāpat zivju skaita samazināšanos ietekmē arī upju piesārņojums un nosprostojumi, hidroelektrostacijas un zivju dabīgie ienaidnieki. Arī upju skaits, kurās mājo lašveidīgās zivis, ir sarucis. Piemēram, viena no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm – lasis, vairs atrodams tikai Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs.

Lai sargātu šo zivju populāciju, Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori nārsta laikā strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos. Cīņā ar maluzvejniekiem tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.

Taimiņu nārsts Vidzemes upē skatāms šeit.