Lāčplēša dienā atceramies un ar svecītes aizdegšanu pieminam tos, kuri pirms vairāk nekā simts gadiem nesavtīgi cīnījās Latvijas brīvības vārdā. Šajā dienā aicinām godāt arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri virsleitnantu Žani Ķinci, kurš pēdējos dzīves gadus dzīvojis Siguldā, atdusas Pirmā pasaules kara Latvijas brīvības cīņu brāļu kapos Siguldā, Zinātnes ielas un valsts autoceļa A2 krustojumā.

Žanis Ķincis 1915.–1917. gadā dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, beidzot Ziemeļfrontes praporščiku skolu, piedalījies kaujās. 1916. gada 8. martā kaujā pie Ķekavas Žanis Ķincis tika ievainots, bet 1917. gada beigās krita vācu gūstā, no tā atgriezdamies apmēram pēc gada. Latvijas armijā tika iesaukts 1919. gada februārī Aizputē un piedalījies Kalpaka bataljona cīņās pret lieliniekiem 3. atsevišķajā (Studentu) rotā, vēlāk kapteiņa Zolta rotā.

Savu Lāčplēša cīņu viņš izcīnīja durkļu cīņās pie Kaugurciema 1919. gada 18. maijā kapteiņa Zolta rotas sastāvā. Ienaidnieka uzbrukuma laikā viskritiskākajā brīdī, kad rotai bija beigusies munīcija, Žanis Ķincis veda savus kareivjus durkļu cīņā un pirmais ielauzās atpakaļ ierakumos, taču tika smagi ievainots, zaudējot abas acis un kļūstot akls uz mūžu. 1920. gadā par kaujas nopelniem Žanis Ķincis apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

Latvijas brīvvalsts laikā Žanim Ķincim piešķīra jaunsaimniecību Cieceres pagastā un 1. kategorijas kara invaliditātes pensiju. Pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas viņam visas privilēģijas atņēma, tomēr, visu atlikušo mūžu dzīvodams tumsā, viņš turpināja būt patriots, nezaudējot vitalitāti un dzīves sparu. Žanis Ķincis zemes klēpī guldīts 1964. gadā Siguldas kapos.