Siguldas Jaunās pils salonā atklāta īpaša izstāde “No pūra lādes. Jostiņsegas”. Tautas lietišķās mākslas meistaru darbi iepazīstinās interesentus ar jostiņsegām, kuras audušas mūsu novadnieces. Krāsaini raksti kā jostu rindas saaustas kopā košās un dekoratīvās segās. Ekspozīcijā skatāmas no tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” un “Krimulda” pūra lādēm ir izvilktas rakstainās jostiņsegas. Izstāde līdz pat 17. aprīlim priecēs Siguldas Jaunās pils apmeklētājus.

Jostas un prievītes reiz bija neatņemama apģērba sastāvdaļa, daļa no godiem un rituāliem, kā arī praktisks elements zirgu iejūgšanai un saiņu sasiešana. Tāpat jostas bieži vien bija greznākais apģērba elements. Taču 19. gadsimta otrajā pusē, attīstoties industriālai ražošanai, cilvēkiem radās iespēja nopirkt vienkāršākas sadzīvē lietojamas auklas un lentas, kā rezultātā košiem dzīpariem austās jostas savu primāro funkciju zaudēja, saglabājot vienīgi dekoratīva elementa nozīmi. Lai neaizmirstu šo rituāli svarīgo apģērba sastāvdaļu, daiļamatnieki atrada jaunu pielietojumu ornamentālo joslu un krāsu ritmu motīvu apvienošanai, radot īpaši dekoratīvu interjera elementu – jostiņsegas –, kas tika lietots kā klavieru pārsegi, sienas segas vai gultas pārklāji. Pirmās jostiņsegas tika darinātas, sašujot kopā daudzas jostas un prievītes, taču audēji meklēja citus veidus, kā vienkāršāk sasniegt rezultātu.

Astoņdesmitajos gados tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” vadītājas Vijas Ābeles un Tautas Daiļamata meistares Veltas Steģes vadībā jostiņsegu aušanai tika izstrādāts auduma iekārtojuma projekts audu rakstotā ripsa aušanas tehnikā ar 8 nīšu kārtām, kur jostas un prievītes kārtojas cita aiz citas, atkarībā no audēja krāsu izjūtas un aušanas pieredzes, iegūstot ļoti lielu ģeometrisko rakstu daudzveidību. Izstādē būs apskatāma arī viena no pirmajām šādā tehnikā tapusī jostiņsegām, kuru pirms vairāk nekā 45 gadiem radījusi daiļamata meistare Māra Polāne.

Visvairāk Latvijā šīs tik ļoti ekskluzīvās segas ir audušas Tautas daiļamata meistares tautas lietišķās mākslas studijā “Sigulda” un “Krimulda”. Dažas no tām glabājas Latvijas Brīvdabas un Latvijas vēstures muzejos, kā arī daudzās privātās kolekcijās. Izstādē apskatāma neliela daļa no šiem latviešu nemateriālās kultūras mantojuma paraugiem.

Izstādē skatāmas Lailas Šteinbergas, Gunas Zandbergas, Dzintras Gintas, Māras Polānes, Anitas Pildegovičas, Astrīdas Freimanes, Rasmas Rubenes un Irēnas Balodes austās jostiņsegas. Izstādes iniciatore ir tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” un “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga.

Šogad jostiņsegu aušanas tehniku ir plānots pieteikt Nemateriālas kultūras vērtību sarakstam. Latvijas Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido pašas tradīciju kopienas un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, kas izvērtē pieteikumus. No 2017. gada līdz 2021. gadam Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 24 vērtības.

Izstādes laikā interesentiem būs iespēja arī sīkāk iepazīt jostiņsegu aušanas tehniku Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā akcijā “Satiec savu meistaru”. 8. aprīlī interesentiem būs iespēja tikties ar tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” meistarēm kultūras centrā “Siguldas devons”, bet 10. aprīlī ciemos gaidīs tautas lietišķās mākslas studija “Krimulda”.

Izstādi līdz 17. aprīlim iespējams apmeklēt Siguldas Jaunās pils darba laikā – otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00, bet piektdienās, sestdienās un svētdienās – no plkst. 12.00 līdz 21.00.

Ieeja izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Izstādes apmeklētāji aicināti ievērot visus valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.