31. martā Zemessardzes 27. kājnieku bataljona bāzē norisinājās Siguldas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas un bataljona kopējās mācības “Pilskalns”, kuras organizēja Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljons sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.

“Šajos apstākļos mums visiem ir ļoti būtiski no teorētiskām zināšanām un priekšrakstiem pārorientēties uz praktisku sevis pilnveidošanu. Ar nepacietību gaidām valstiskas izmaiņas civilās aizsardzības plānu izstrādes metodikā un prasībās, ņemot vērā karadarbību Ukrainā. Līdz šim civilās aizsardzības plānos sadaļa par karadarbību bija ļoti neizvērsta un šā brīža gūtā pieredze no Ukrainas liecina, ka arī nepietiekoša, lai civilās aizsardzības komisija un tās darbības kalpotu uzstādītajam mērķim – pasargāt, evakuēt, izmitināt un sniegt atbalstu iedzīvotājiem arī karadarbības situācijās. Civilās aizsardzības plāna uzlabošana saistībā ar karadarbības apdraudējumu nešaubīgi ir sadarbība starp Aizsardzības, Iekšlietu un citām ministrijām, kā arī starp pašvaldības un citām valsts institūcijām, tāpēc mums jāveicina šī sadarbība un arī praktiskās mācības,” uzskata Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Siguldas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics.

Mācību mērķis ir uzlabot atbildīgo institūciju izpratni par atbildību sadalījumu un praktisko rīcību militāra apdraudējuma gadījumā un tajās piedalījās Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, Siguldas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics, domes priekšsēdētāja vietnieks Linards Kumskis, Pašvaldības policijas priekšnieks Māris Riekstiņš, Siguldas novada pašvaldības darba un civilās aizsardzības speciāliste, Siguldas novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sekretāre Larisa Rutkeviča, kā arī Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Ilanda Supe, pašvaldības nekustamā īpašuma speciālists ēku apsaimniekošanas jautājumos Jānis Vīcieps. Tāpat piedalījās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Siguldas daļas komandieris Uldis Millers, Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs, Valsts policijas pārstāve Nataļja Sedova.

Tāpat mācībās piedalījās arī Aizsardzības ministrijas, Veselības ministrijas, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes un citu institūciju pārstāvji, kuri izspēlēja dažādus krīzes situāciju scenārijus, kuros civilās aizsardzības komisija pieņēma lēmumus un noteica reaģēšanas plānus, lai militāra apdraudējuma gadījumā civiliedzīvotāji tiktu nodrošināti ar pamatvajadzībām.

Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis uzsvēra, ka mācības “Pilskalns” vēlreiz parādīja, cik nozīmīga ir atbildīgo institūciju sadarbība un komunikācija ar sabiedrību. Mācības arī uzlaboja civilās aizsardzības komisijas gatavību reaģēt militāra apdraudējuma gadījumā un ļāva pilnveidot bataljona plānus sadarbībai ar institūcijām krīzes situācijās.

Starpinstitūciju mācības “Pilskalns” Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes atbildības teritorijā norisinās kopš 2020. gada. Tajās gūtās atziņas liecina, ka kopējas militāro un civilo struktūru mācības ievērojami uzlabo izpratni par katras organizācijas lomu visaptverošajā valsts aizsardzībā, kurā viens no mērķiem ir sadarbības stiprināšana starp valsts institūcijām, privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka 2019. gada 8. janvārī Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, kuras mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanas instrumentus krīzes gadījumiem.

Visaptverošā valsts aizsardzība paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību organizēties un pārvarēt krīzes, tādējādi viens no visaptverošās valsts aizsardzības mērķiem ir sadarbības stiprināšana starp valsts institūcijām, privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem.