2023. gads ir Vispārējo Dziesmu un Deju svētku gads. Tiem cītīgi gatavojas visa Latvija, arī Siguldas novads, kas svētku gājienā būs pamanāms ar Siguldas senāko un raksturīgāko suvenīru dalībnieku rokās – Siguldas koka spieķi. Kopā 730 meistares Antras Plavgo darinātie spieķi svētku gājienā pavadīs novada dejotājus, dziedātājus, pūtējus un folkloristus. Siguldas spieķa darināšanas prasme iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Meistare Antra Plavgo stāsta par to, kā tapuši Siguldas spieķi un cik nozīmīgi tie ir siguldiešiem.

Spieķi – Siguldas simbols un ģimenes mantojums

Spieķi ir senākais un atpazīstamākais Siguldas simbols, kam ir vairāk nekā 200 gadu sena vēsture. Arī meistares Antras Plavgo ģimenē spieķis ir ģimenes mantojums – tas savulaik bijis vīra vecāku arods, ko iemācījis kaimiņš, kad visi atgriezās mājās no izsūtījuma Sibīrijā. Kad Antra ģimenē ieprecējās, viņu bizness jau bija beidzies, jo vīra vecāki no lauku mājas bija pārcēlušies uz dzīvokli Turaidā, kur spieķus nevarēja ne izgatavot, ne turēt. Tas fiziski nebija iespējams.

Bet meistare ar vīru un bērniem izvēlējās dzīvi laukos – 10 kilometrus no Siguldas, Krimuldas pagastā. Un kā pati smej “šeit ir visi ideālie apstākļi spieķu gatavošanai. Mūsu mežā, kas nav mazs, 100 hektāri, krūkļi, no kuriem gatavo spieķus, ir biezā daudzumā”. Bērni bija mazi, uz darbu izbraukāt pagrūti, un tas bija labs piepeļņas veids, neskatoties un konkurenci, kas Siguldas novadā netrūka. Tā palēnām spieķu gatavošana Antras ģimenē pārvērtās par galveno peļņas avotu.

Spieķu gatavošana

Spieķu gatavošana nav vienkāršs process. Viss sākas ar krūkļu griešanu mežā – to vislabāk darīt vēlu rudenī, vai agri pavasarī – bezlapu stāvoklī. Tālāk līdz apstrādei tos uzglabā vēsā, pietiekami lielā vietā. Ideāla ir pagraba priekštelpa – ne par aukstu, ne par karstu, lai vai kāds gadalaiks un laikapstākļi. Turpinājumā sākas sarežģītākais process ar krūkļu vārīšanu, mizošanu, locīšanu un pats svarīgākais – taisnošanu, kamēr tie tiek žāvēti. Šajā procesā iesaistās vīrs, pieliekot savu spēku. Lielos un vidējos spieķus vāra speciālā, no bieziem metāla gabaliem sametinātā vannā, mājās. Toties mazie spieķi tiek gatavoti darbnīcā Siguldas pils kvartālā, kur notiek gan meistarklases, gan ir iespēja ikdienā iegādāties spieķus un dažādus citus no koka gatavotus suvenīrus.

Vidējā izmēra spieķi, kuri būs Dziesmu un Deju svētku gājiena dalībniekiem, tiek žāvēti nedēļu vai dažreiz pat vairākas. Žāvēšanas procesā ik dienu notiek arī spieķu taisnošana, kas ir diezgan smags process, bet vajadzīgs, lai tie būtu perfekti taisni. Pēc tam seko spieķu apgleznošana, tiem piedodot krāsas un latvju zīmju spēku, tās iededzinot. Mazākos spieķus pēc iededzināšanas var iekrāsot arī ar krāsām, bet lielākiem smalkais darbs notiek tikai dedzināšanas procesā. Kopumā dizaina ziņā ir maz iespēju izpausties – lielākā daļa latvju zīmes jau bija apgūtas no senčiem, bet daži jauni risinājuma dizaini meistarei Antrai tomēr ir sanākuši.

Vienojošais simbols Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem

Lai gan Antra nav vienīgā spieķu izgatavotāja Siguldā, viņa ir vienīgā, kura piekrita izgatavot spieķus 730 Siguldas novadniekiem – Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem!

Dziesmusvētku dalībnieku gājiens ir neatņemama svētku tradīcijas sastāvdaļa. Kā krāšņa upe tas vīsies pa galveno Rīgas ielu, aizsākoties pie Brīvības pieminekļa un noslēdzoties pie Dailes teātra. Tautas tērpu krāšņums, gaviles, satikšanās prieks un Dziesmu svētku svinēšana. Un tieši šogad – Dziesmu svētku 150-gades gājienā pirmo reizi kopā satiksies jaunizveidotie Latvijas novadi, kur katrs varēs dižoties un gājienā izrādīt tieši savu kultūrzīmi, kopā parādot mūsu šodienas kultūras bagātību novadu savdabībā.

Ar Siguldas Dziesmu un Deju svētku kolektīviem vari iepazīties “Siguldas devons” Facebook lapā.

Informāciju sagatavoja:
kultūras centra “Siguldas devons”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Inese Tītmane