Pasaulē par deinstitucionalizāciju (DI) sāka runāt pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, kad cilvēktiesību aktīvisti arvien vairāk norādīja uz personu ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām tiesībām dzīvot sabiedrībā, ģimeniskā vidē, nevis būt izolētās slēgtās institūcijās. Mūsdienās DI aptver visas personu grupas, kurām dažādu iemeslu dēļ jādzīvo institūcijās – tai skaitā bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, veciem cilvēkiem un personām ar garīga rakstura un/vai funkcionāliem traucējumiem.

Latvijā DI vēsture aizsākās pēc neatkarības atgūšanas 90to gadu beigās, un tas bija saistīts ar vēlmi pārveidot sociālo aprūpi un iestāžu sistēmu, kas bija izveidojusies padomju laikā. Sākotnēji fokuss bija vairāk uz bērnu aizsardzības sistēmas reformu, lai samazinātu to speciālajās institūcijās un veicinātu iespējas dzīvot ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Tālākais DI attīstības virziens bija vērsts uz citām iedzīvotāju grupām, piemēram, cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem vai invaliditāti. DI tiek īstenota caur sociālās politikas veidošanu, likumdošanas izmaiņām, resursu piešķiršanu pakalpojumiem, infrastruktūrai un sadarbību starp valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

No 2016. gada Rīgas Plānošanās reģionā (RPR) tiek īstenots un 2023. gada rudenī noslēgsies Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts (ESF) (Nr. Nr.9.2.2.1./15/I/002) “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem” (DI projekts), kura mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. DI procesā ir trīs galvenie elementi: jaunu klientu neuzņemšana institūcijās, iemītnieku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā un atgriešana tajā; sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu klientu tiesību aizsardzību un atbalstu ikdienā. DI projektā RPR pašvaldības veica cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem  individuālo vajadzību izvērtēšanu, atbalsta plānu izstrādi un tālāk secīgi sabiedrībā balstītu pakalpojumu īstenošanu. Izstrādāts RPR DI plāns. Tāpat notikusi valsts sociālās aprūpes centru  personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā Rīgas reģionā. Līdztekus tam notikusi Rīgas reģiona speciālistu apmācības, informatīvi, izglītojoši pasākumi u.c. aktivitātes.

Viena no pašvaldībām, kuras administratīvajā teritorijā sekmīgi ieviests DI projekts, gan arī šajā laikā izmantotas citas iespējas DI attīstībai, ir Siguldas novada pašvaldība. Tieši Siguldas piemērs bieži tiek minēts kā viens no labākajiem personu ar garīgās attīstības traucējumu  un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušanā sabiedrībā.

“Deinstitucionalizācija pamatojas pārliecībā, ka katram cilvēkam ir tiesības dzīvot savā kopienā un baudīt pilnvērtīgu dzīvi,” iesākot stāstījumu par pieredzi un atziņām DI jomā, saka Siguldas novada pašvaldības Sociāla dienesta vadītāja Kristīne Freiberga:

“Vēl pirms sākās DI projekts, Siguldas pašvaldības administratīvajā teritorijā bija pieejams plašs pakalpojumu grozs personās ar garīga rakstura traucējumiem. Taču šo pakalpojumu bija attīstījusi un nodrošināja biedrība “Cerību spārni” Evas Viļķinas vadībā. Pašvaldība sākotnēji neveidoja savus pakalpojumus, nealgoja savus speciālistus, bet gan cieši sadarbojās ar biedrību “Cerību spārni”, kuras paspārnē, uz savstarpējo uzticēšanos un ģimeniskumā balstītā vidē jau bija pulcējās šie cilvēki un viņu tuvinieki. Taču bija skaidrs, ka pakalpojumus var un ir nepieciešams tos attīstīt vēl profesionālāk. Kā viens no tādiem kvalitātes garantiem ir visu pakalpojumu iekļaušana sociālo pakalpojumu reģistrā, kas kalpo kā apliecinājums to saņēmējam, ka tiek veikta kvalitātes kontrole un uzraudzība un klienti saņem profesionālu palīdzību un atbalstu atbilstoši individuālām vajadzībām.”

Taču bez sekmīgām nevalstiskā sektora iestrādnēm, K. Freiberga akcentē vēl ko:

“Mūsu DI veiksmes stāsts balstās divos stūrakmeņos – aktīva nevalstisko organizāciju  darbība un DI vēl tad, kad par to Latvijā runāja maz, un pašvaldības izpratne par to, ka DI ir nepieciešams attīstīt. Līdz ar to arī Siguldas novada iedzīvotāju kopiena ir pieņemošāka DI aktivitātēm, jo gadiem ilgi veikts izglītojošs, izskaidrojošs un iekļaujošs darbs.”

Kopumā raugoties uz DI attīstību un vietējās kopienas attieksmi, Sociālā dienesta vadītāja norāda, ka sabiedrība ir kļuvusi ievērojami pieņemošāka.

“Svarīgi ir tas, ka mums ikdienā – un ne tikai Siguldā – arvien vairāk ir klātesoši cilvēki gan ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Viņi ir daļa no sabiedrības – piedalās kopienas aktivitātēs, darba tirgū, kultūras un sporta dzīvē. Tāpat ir svarīgi kopienai skaidrot ī DI ekonomiskos ieguvumus – jo vairāk vecāku, kuriem ir pieejams, piemēram, dienas aprūpes centra pakalpojums, varēs strādāt, jo lielāks ir ieguvums ekonomikai.”

DI projekts visā Latvijā aizsāka DI attīstību, ne tikai ieviešot jaunus vai pilnveidojot līdzšinējos pakalpojumus, bet, izstrādājot DI plānu, attīstot nepieciešamo infrastruktūru, kam tālāk jau bija pieejami citu ārējo finanšu avotu projektu programmas. Siguldas novadā ir tapušas divas grupu mājas (Mālpilī un Siguldas pilsētā), dienas aprūpes centrs. Šo objektu apsaimniekošanu iepirkuma procedūras rezultātā uzticēts veikt  biedrībai “Cerību spārni”. Uzsākta dienas aprūpes centra celtniecības Krimuldas pagastā.

“Vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas Siguldas novada pašvaldība uzsāka pārrunas ar apkārtējie novadiem – gan tiem, kuri pēcāk iekļāvās Siguldas novadā, gan tie, kuri potenciāli iekļāvās citos novados. Līdz ar to gan pakalpojumu grozs, gan izveidotā infrastruktūra ir izveidota un atbilst pašreizējā Siguldas novada iespējām un attīstībai.”

DI ir sarežģīts un ilgstošs process, kas prasa visaptverošu pieeju un sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts iestādēm, pašvaldībām, sociālajiem darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tas prasa arī atbilstošu finansējumu un resursu pieejamību, lai nodrošinātu pienācīgu atbalstu un pakalpojumus cilvēkiem. Arī Siguldas novada pašvaldībā, noslēgumam tuvojoties DI projektam, kas finansēja plašo pakalpojumu grozu, aktuāls ir kļuvis jautājums par to, kādi pakalpojumi un kādā apmērā būs pieejami turpmāk.

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem DI projektā pieejami dažādi pakalpojumu veidi atbilstoši individuālajām vajadzībām. No tiem visvairāk izmantota mūzikas terapija, tad fizioterapija un Montesori nodarbības, ergoterpija un kanisterapija. Arī pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejami dažādi pakalpojumu veidi atbilstoši individuālajām vajadzībām, no kuriem visvairāk izmantotas atbalsta grupu nodarbības, psihologa pakalpojums, mūzikas terapija, mākslas terapija.

“Mums ir izveidots pilna cikla pakalpojumus grozs un tam atbilstoša infrastruktūra – sākot ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem pieejamas dažādas terapijas, tālāk iekļaujošā izglītība, dienas aprūpes centrs, līdz, viņiem pieaugot, tas ir cits pakalpojumu grozs, dienas aprūpes centrs, grupu dzīvokļi. Arī Pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem pašvaldība noteikti turpinās atbalstīt dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu pakalpojums, gan grupu dzīvokļa pakalpojums. Taču vienlaikus zinām, ka ne tik plašā klāstā kā iepriekš. Īpaši tas attiecas un veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem,” pauž K. Freiberga.

“DI projekts ir apliecinājis nepieciešamību arī turpmāk sadarboties starpdisciplināri, jo DI saskaras dažādu jomu: veselības aprūpes, labklājības, pašvaldību jautājumi.  Tāpat DI projekts arī apliecinājis, ka valstī nepieciešams ieviest obligātā sociālo pakalpojumu groza principu.”

Informāciju sagatavoja:
DI projekta komunikācijas speciāliste
Inese Pabērza

Foto: M. M. Židaua