4. jūlijā Inčukalna Vecajos kapos, Sarkanarmijas upuru atdusas vietā, kur izvietots unikāls slavenā latviešu tēlnieka Kārļa Zāles piemineklis, notika piemiņas brīdis, lai godinātu 1941. gada 4. jūlijā Raganas kaujā kritušos. Piemineklī attēlots sērojošs mātes tēls ar rožu klēpi, kas atgādina par upurētajām dzīvībām un sūro ceļu uz brīvību.

Vēstures stāsts

Tālajā 1941. gadā kādas Sējas pagasta mājas saimnieki uzvilka mastā Latvijas brīvvalsts karogu. To redzot, Sarkanarmijas speciālās vienības nošāva mājas saimniekus. Uzzinot par notikušo, vietējie iedzīvotāji sāka veidot pašaizsardzības vienības, tomēr karavīru lodes nesaudzēja vēl daudzus drosmīgus ļaudis. Tagad viņi atdusas Inčukalna Brāļu kapos, un viņu vārdus var lasīt īpaši izveidotās piemiņas plāksnēs. 

1989. gada 4. jūlijā Inčukalna vecajos kapos apglabāto latviešu patriotu pieminēšana ir kļuvusi par ilggadēju tradīciju. Pateicoties fotovēsturnieka Pētera Korsaka iniciatīvai, kopš 2006. gada piemiņas zīme "Par Tēvzemi kritušiem nacionāliem partizāniem pret sarkanās armijas un čekistu daļām Raganā 1941. gada 4. jūlijā" slejas arī Inčukalna–Valmieras šosejas sestajā kilometrā un ir paliekoša liecība tautas brīvības centieniem.

"Katru gadu 4. jūlijā, kā nerakstīts likums, mēs, kas rīkojām pieminekļa restaurācijas akciju un to atjaunojām, tiekamies Inčukalna kapos pie Zāles pieminekļa, lai atcerētos kritušos karavīrus Raganas kaujā. Kopš tiem skarbajiem notikumiem aprit 82 gadi. Par to, lai pēc Baigā gada Latvija ātrāk būtu brīva no komunistiskā režīma, cīnījās arī Krimuldas, Sējas, Inčukalna aizsargi un citi jauni cilvēki. Šajā nevienlīdzīgajā kaujā bojā gāja arī jaunietis, students, Raganas aptiekāra dēls Pēteris Praškevics. Tika sagūstīts jaunietis Jānis Porietis, kuru čekisti noslepkavoja pie Stalbes, Vācu laikā viņš apbedīts Straupes kapos. Traģisks izrādījās šis laiks, kad krievi atkāpās un vācieši 1. jūlijā ieņēma Rīgu, Sējas pagasta "Ziediņu" māju ļaudīm. Gaidai Purgalei toreiz bija 19 gadu, tikko bija pabeigta vidusskola un viņa bija iesvētīta Krimuldas baznīcā. Vācu karavīrus Rīgā sagaidīja kā atbrīvotājus. Vēlāk izrādījās, ka vienus okupantus nomainīja otri. Latvijas radiofons atskaņoja mūsu tautas himnu "Dievs, svēti Latviju". "Ziediņos" tolaik bija radio un, dzirdot himnu, tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Nu Latvija ir atkal brīva, pie namiem plīvoja karogi. Sarkanarmija un čekistu daļas panikā atkāpās un bija nonākušas Sējas pagastā. "Ziediņos" arestēja Gaidas mammu un vecmammu, kuras pa ceļu vedot nošāva. Tā bija traģiska ziņa ne tikai tuviniekiem, bet visam Sējas pagastam. Tādēļ apbedīšana notika aizsargu apsardzībā, kurus pēc tam 1945. gadā arestēja, un viņi vergoja Sibīrijas koncentrācijas nometnēs, savukārt 1949. gadā to ģimenes izsūtīja. Tāda ir vēstures secība, kas būtu jāzina katram sējietim, kāda bija nacionālā karoga cena. Es esmu gandarīts, ka Raganas kalnā triju pagastu, Krimuldas, Inčukalna un Sējas pašvaldību vadītāji atbalstīja ideju par pieminekļa uzstādīšanu, un šogad krimuldieši ir labiekārtojuši šo vietu ar soliem un tiltiņu. Tikai tā, apzinot sava novada vēsturi, mēs varam celt patriotismu savos cilvēkos. Padomju sistēma tik ilgi bija slēpusi patieso vēsturi, ka pat vietējie cilvēki tika pārliecināti, ka tie bija budži un bēdīgi slavenā vēsturnieka terminoloģijā runājot, gandrīz vai fašisti. Uz meliem, nodevību un apdzirdīšanu jau tādēļ sistēma arī nevarēja pastāvēt," stāsta fotovēsturnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Pēteris Korsaks.

Tēlnieks Kārlis Zāle no 1939. gada līdz mūža galam 1942. gada 19. februārim izvēlējās Inčukalnu par savu dzīvesvietu.

20. gadsimta piecdesmitajos gados vietējie kompartijas aktīvisti pieminekli saspridzināja. Monuments bojāts un nekustīgs nogulēja līdz pat Atmodai, kad 80. gadu nogalē arvien vairāk cilvēku interesējās un runāja par 1941. gada 4. jūlija notikumiem un aicināja atjaunot Kārļa Zāles pieminekli.  Pieminekļa atjaunošanā aktīvi piedalījās inčukalnieši – Teodors Ildens, Arvīds Blaus, Pēteris Vorfolomējevs un daudzi citi patriotiski noskaņoti cilvēki. 1989. gada 4. jūlijā svinīgā ceremonijā no jauna atdzimušo, cēlo un skumjo cilni iesvētīja mācītāja Vaira Bitēna. Pieminekļa restaurators mākslinieks Igors Dobičins šogad pastāstīja, ka šāda atdusas vieta ir unikāla Latvijā, tādas otras nav. 

Foto: Jolanta Bodniece

Informāciju sagatavoja:

Jolanta Bodniece
Inčukalna bibliotēkas vadītāja
Tālrunis: +371 26549991; +371 67977473
e-pasts: jolanta.bodniece@sigulda.lv