×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Ceturtdiena, 9. maijs
Šodien sveicam: Klāvs, Einārs, Ervīns
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2023-07-19
“Rīts ar literatūrzinātnieku” – “No Ulmaņa kulta līdz Staļina kultam. Vai tiešām?”

19. augustā plkst. 11.00 Sunīšu bijušā kantora telpās notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” augusta tikšanās. Literatūrzinātniece Anita Rožkalne stāstīs par laika posmu latviešu literatūrā pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā 1940. gada jūnijā. Pasākumu iespējams apmeklēt gan klātienē, gan skatīties tiešraidē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

1940. gada jūnijā notikusī padomju karaspēka šķietami pēkšņā ienākšana Latvijā izraisīja lavīnas efektu ne tikai politiskajā, sociālajā un saimnieciskajā dzīvē, bet arī kultūrā.

Pāris mēnešu laikā arī latviešu literatūra piedzīvoja krasākās un straujākās pārmaiņas tās vēsturē. Jaunas ideoloģiskas nostādnes apvērsa otrādi līdz tam literatūrā dominējoši pausto izpratni par Latvijas valstiskumu, mainīja atziņas par daudzām cilvēciskajām vērtībām un brīvībām, atspoguļojoties ne tikai jaunradīto literāro darbu saturā (visbiežāk cenzūras vai pašcenzūras iespaidā), bet arī atkārtoto izdevumu teksta pārmaiņās un pat grāmatu dizainā. Par procesa virzību un dinamiku liecināja daudzas zīmes un pazīmes, kas atklāja nozīmju maiņas. Piemēram, par tautas vēsturiskā optimisma pamatu uzlūkoja iepriekšējai pretēju loģiku. Viena vadoņa cildināšanu aizstāja cita vadoņa slavināšana. Agrākās rakstnieku organizācijas vietā radās jauna, un tās biedru skaitā bija gan tautas mīlēti un cienīti autori, gan iepriekš gandrīz nezināmi. Kas bija šie cilvēki, kāpēc un kā viņi nokļuva jaunā vēstures viļņa galotnē vai tika ierauti dzelmē? Kas ar viņu uzskatiem un viņiem kā indivīdiem notika sekojošos divos, piecos, desmit un vēl gados? Kas no tā visa atspoguļojās viņu literārajos darbos un kas rodams vien laikabiedru liecībās un nereti subjektīvajās atmiņās, kad pietrūkst dokumentāli pierādāmu faktu?
No 1940. gada līdz mūsdienām daudzkārt mainījušies viedokļi par tolaik notikušā būtību, cēloņiem un dalībnieku lomu. Dalībnieku skaits – vai ne visi tolaik dzīvojušie? Vai varbūt gandrīz visi? Vai tikai daži desmiti sabiedrībā labi pazīstamo? Un – ja par talantīgākajiem un slavenākajiem – vai Vilis Lācis, Andrejs Upīts, Jūlijs Lācis, Aleksandrs Čaks, Jānis Sudrabkalns, Eriks Ādamsons, Mirdza Ķempe un vēl, un vēl daudzi līdz pat Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai strādājošie rakstnieki bija Latvijas nodevēji? Dažu likteņos ielūkojoties, šķiet, var saskatīt kādas laikmeta un cilvēcisko izvēļu likumsakarības.

Anita Rožkalne ir filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece. Beigusi LU filoloģijas fakultāti, stažējusies Lielbritānijā – Britu akadēmijā (British Academy) un Londonas universitātē. Autore grāmatām par rakstniekiem “Lauva: Dzejniece Astrīde Ivaska” (2012; LZA Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē, 2017), “Kārļa Zariņa burvju aplis” (2016; Gada balva literatūrā, speciālbalva par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā, 2017), “Brīvie vektori: Versija par Gundegu Repši” (2022; nominēta Latvijas Literatūras gada balvas otrajai kārtai, 2023). Autore grāmatai par latviešu trimdas literatūru “Palma vējā” (1998; Latvijas Rakstnieku savienības Kritiķa kauss, 1999), interviju krājumam “Zvaigznes šūpolēs: Rakstnieki par dzīvi un literatūru” (1999). Rakstījusi komentārus rakstnieku grāmatām, tostarp izdevumam I. Ziedonis “Raksti 12 sējumos” (1.–11. 1995–2000). Publicējusi ap 300 rakstu par latviešu literatūru un literatūras teorijas jautājumiem. Prozas grāmata “Rono. Rono…” (2010).

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds; informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500.

 

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.


© www.sigulda.lv


Pasākumi