Latvijā, tostarp Siguldas novadā, pēdējo gadu laikā turpina izplatīties invazīvais Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris), kas arī strauji vairojas. Tā ir problēma gan pilsētvidē, gan lauku teritorijās, jo gliemezis ir visēdājs, tomēr visbiežāk barojas ar augu valsts produktiem, ēd pļavās esošos augus, dārzos un mazdārziņos tas ir gatavs apēst gandrīz visu, nodarot ievērojamus postījumus.

Lai mazinātu tā izplatību, kailgliemeža apkarošanā ir svarīgi iesaistīties visu invadēto teritoriju īpašniekiem, jo nelūgtā viesa dabiskie ienaidnieki šajā klimata zonā ir ļoti maz. Tikpat svarīgi par Spānijas kailgliemeža atradnēm ir ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei tīmekļa vietnē www.ozols.gov.lv, kur jāatzīmē invazīvās sugas atradnes precīza atrašanās vieta, jāpievieno fotogrāfija un īss apraksts par atradnes raksturojumu un saviem novērojumiem. Papildu informācija par invazīvām sugām lasāma tīmekļa vietnē invazins.lv.

Latvijas teritorijā Spānijas kailgliemezis galvenokārt ievazāts un izplatās ar stādiem, pie kuru saknēm atrodas gliemeža oliņas. Līdz ar stāda iestādīšanu gliemezis veiksmīgi iedzīvojas ne tikai pašu, bet arī kaimiņu dārzā un tālāk izplatās arī dabiskās teritorijās. Tie sastopami arī parkos, ceļmalās, pat kapsētās. Īpaši labi gliemezis jūtas nepļautās, ēnainās un mitrās vietās. Sezonas laikā viens kailgliemezis var izdēt līdz pat piecsimt oliņu.

Padomi kailgliemežu ierobežošanai un iznīcināšana

Nolasīšana ar rokām

• Intensīvas gliemežu lasīšanas gadījumā kailgliemežu populāciju var ievērojami samazināt – līdz populācijas blīvumam, kas ir zem būtiska kaitīguma sliekšņa. Šī ir viena no darbietilpīgākajām, bet reizē dabai draudzīga metode.
• Kailgliemežus vieglāk ieraudzīt, kad tie sasnieguši jau palielus izmērus. Latvijas apstākļos pirmie labi pamanāmie īpatņi novērojami jau aprīļa beigās. Gliemeži visaktīvākie ir mitros apstākļos un naktī. Sausā laikā no slēptuvēm tie izlien vēlu vakarā. Pirmie īpatņi slēptuves pamet ap plkst. 20.00, bet visvairāk to ir, iestājoties krēslai.
• Gliemežu lasīšanai (it īpaši rudenī) var būt nepieciešams arī lukturis. Kailgliemežus var lasīt arī agri no rīta. Tiklīdz izzūd rīta rasa, pazūd arī kailgliemeži. Lietainā laikā, kā arī mitrās, apmākušās dienās, kailgliemežus var lasīt arī dienā (īpaši vietās, kur to populācijas ir īpaši lielas).

Mehāniskā iznīcināšana

• Mehāniskas iznīcināšanas gadījumā gliemežus neuzlasa, bet gan uzreiz nogalina. Gliemežu nogalināšana ir veicama ar lāpstas palīdzību, tos pāršķeļot vai ar uzasinātu durkļu palīdzību, tos caurdurot. Dažās saimniecībās kailgliemežu nogalināšana tiek veikta ar dārza šķēru palīdzību, tos pārgriežot vai sasmalcinot ar zāles pļāvējiem.
• Jāatceras, ja neuzlasa nogalinātos gliemjus, dārzs būtu jāapseko atkārtoti, jo Spānijas kailgliemeži ir kanibāli un tie pulcējas ap bojāgājušajiem īpatņiem, kurus apēd. Daudzi beigtos gliemežus izmanto kā ēsmu pievilināšanai, lai nolasītu dzīvi palikušos gliemežus, kuri nāks baroties ar beigtajiem gliemežiem.
• Šāda metode nav pielietojama vasaras otrajā pusē, kad Spānijas kailgliemeži sāk vairoties un dēt olas. Ja, pāršķeļot gliemezi, tajā ir olas, tās rūpīgi jāuzlasa un jāutilizē. Gliemežu mehānisku iznīcināšanu veic tādos pašos diennakts laikos kā nolasīšanu.

Paslēptuves un pievilināšana

• Tās ierīko vietās, kur gliemežus grūti salasīt (ja ir daudz krūmu un citu augu).
• Mitrās un ēnainās vietās dārzā ciešā saskarē ar augsni izvieto dažādus priekšmetus (piemēram, dēļus, kastes, burkas, pudeles), zem kuriem labprāt sarāpo un slēpjas gliemeži.
• Paslēptuvēs var ievietot barību vai vielas, kas pievilina gliemežus, tā panākot, ka gliemeži nedodas meklēt citas slēptuves. Gliemeži šīs mākslīgās slēptuves izmantos tikai tad, ja zem tām būs pietiekami mitrs. Vajadzības gadījumā tās jāaplaista vai jāpiesūcina ar ūdeni. Sākot ar maija beigām, visas gliemežiem izvietotās paslēptuves regulāri apseko (katru dienu) un atrastos gliemežus nolasa un iznīcina.
• Kailgliemežus viegli pievilināt ar alu, to izlejot zem zemē esošiem priekšmetiem (dēļiem utt.), bet par gliemju pievilinātājiem var kalpot arī raudzēta maize, kefīrs vai augu komposts. Gliemeži lielā skaitā salasās komposta kaudzēs un tvertnēs, kā arī uz zemes atstātās pūstošu augu kaudzēs.
• Tie labprāt barojas ar suņu un kaķu mākslīgo barību un kombinēto barību, tāpēc gar krūmiem var izkaisīt mākslīgās barības granulas.
• Jāatceras, ka visi pievilināšanas pasākumi būs efektīvi tikai mitrā laikā vai mitrās vietās.

Aizsargbarjeru izmantošana

• Izbūvējot aizsargsienas, materiālu saskares vietās nedrīkst palikt spraugas. Sienām jābūt ar vienlaidus konstrukcijām, bez dekoratīvajiem caurumiem. Sienām jāsākas dziļi augsnē, pie tām nedrīkst krāties mitrums un apkārt jābūt nopļautai un novāktai zālei.

• Elektrisko ganu var pagatavot pats vai iegādāties jau gatavu rūpniecisko izstrādājumu. Pieskaroties metāla stieplēm, gliemji gūs nelielu elektrisko šoku un atkāpsies. Nav ieteicams lietot spriegumu lielāku par 6 vai 9 voltiem (12 Ah). 12 V spriegums gliemjiem ir letāls.

Augu aizsardzības līdzekļu lietošana

• Pret gliemežiem ir reģistrēti 3. klases augu aizsardzības līdzekļi, kas satur dzelzs fosfātu. Tie nopērkami bez apliecībām.
• Lietojot tos jāpievērš īpaša piesardzība un rūpīgi jāseko līdzi preparātu lietošanas nosacījumiem, lai nenodarītu kaitējumu videi.

Pirms uzsākt cīņu ar Spānijas kailgliemezi, ir jāatceras, ka tas ir darbietilpīgs un ilgstošs process, kas jāveic katru gadu. Šobrīd par visefektīvāko veidu, kā atbrīvoties no kailgliemežiem, tiek uzskatīts: savākt tos ar rokām un pēc tam iznīcināt.