Labklājības ministrija rosina veicināt mediācijas pakalpojuma biežāku izmantošanu pirms vēršanās bāriņtiesā vai prasības celšanas tiesā ar bērnu interesēm saistītu ģimenes strīdu risināšanai. Pašlaik mediācija netiek pietiekami plaši izmantota, jo sabiedrībai ir vājas zināšanas par to un tās iespējām, kā arī priekšrocībām salīdzinājumā ar tiesas procesu.
Tas norādīts Labklājības ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par iespējamiem pasākumiem, kas vērsti uz mediācijas izmantošanas veicināšanu ar bērnu interesēm saistītu strīdu risināšanā”, kas otrdien, 29. augustā, izskatīts un pieņemts zināšanai valdības sēdē.
Ja bāriņtiesa konstatēs, ka iesniedzējs nebūs apmeklējis sertificēta mediatora konsultāciju, tā ir tiesīga atteikt ierosināt administratīvo lietu par domstarpību izšķiršanu. Arī aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem un aizbildņiem, bāriņtiesa varēs lemt par vecāka vai aizbildņa nosūtīšanu sertificēta mediatora konsultācijas saņemšanai.
Savukārt, ja prasītājs tiesā nebūs veicis likumā noteikto pienākumu apmeklēt sertificēta mediatora konsultāciju, tiesnesis varēs atteikt pieņemt prasības pieteikumu. Sertificēta mediatora apliecinājums būtu jāpievieno lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, proti, par viena vecāka atsevišķa aizgādības nodibināšanu, bērna dzīvesvietas noteikšanu, uzturlīdzekļu piedziņu bērnam uzturam, saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanu, kā arī laulības šķiršanas un laulības atzīšanu par neesošu lietās, ja to ietvaros tiek izlemti jautājumi attiecībā uz bērnu aizgādību un saskarsmi
Lai ieviestu šīs normas, nepieciešams veikt grozījumus Mediācijas likumā ietverot sertificēta mediatora sniegtas mediācijas konsultācijas jēdziena skaidrojumu, Bāriņtiesu likumā un Civilprocesa likumā, nosakot prasību par sertificēta mediatora konsultācijas apmeklējumu pirms vēršanās bāriņtiesā vai prasības celšanas tiesā ar bērnu interesēm saistītu ģimenes strīdu risināšanai.
Mediatora klātienes konsultācijas sniegšanai plānotais finansējums 2024. gadā būtu 236 890 eiro.
Informāciju sagatavoja:
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas
sabiedrisko attiecību speciālists
Egils Zariņš
© www.sigulda.lv