×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Svētdiena, 12. maijs
Šodien sveicam: Valija, Ināra, Ina, Inārs
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2023-09-25
Ceļojošā lielformāta izstāde “Gadsimta būves Latvijā” piestājusi Siguldā

Līdz 15. oktobrim  pilsētvidē uz konstrukcijām pie Siguldas stacijas skatāma biedrības “Building Design and Construction council” (BDCC) organizētā ceļojošā lielformāta fotoizstāde “Gadsimta būves Latvijā”, kurā apskatāms izpildījumā un ilgtspējas risinājumos augsti novērtēts arhitektu un inženieru veikums Latvijā.

Izstāde tika atklāta pērnā gada nogalē un pabijusi publikai labi pieejamās vietās Ogrē, Saulkrastos, Daugavpilī, Valmierā un Rīgā. Izstādē apskatāmi Latvijas jaunākie arhitektūras veiksmes stāsti, pasaules konteksta inovācijas, inženierbūves, privāto iniciatīvu piemēri, smalki restaurācijas darbi, kā arī universāla dizaina interjeri. Tās stendos integrēti QR kodi, sniedzot skatītājiem iespēju plašāk uzzināt par katru objektu.

BDCC biedrības vadītāja Gunita Jansone stāsta: “Nosaukums “Gadsimta būves Latvijā” izvēlēts, norādot uz īstenoto projektu nozīmi Latvijas mērogā. Izstādē eksponētas fotogrāfijas ar arhitektūras un inženierijas sasniegumiem – Dārgumu namu Rēzeknē, Parka paviljonu Liepājā, atjaunoto Smiltenes baznīcu, arī Mežotnes baznīcu, Ķekavas apvedceļu un Sarkandaugavas pārvadu. Daudzi objekti saņēmuši balvas lielākajā būvju konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva” un citos konkursos, piemēram, “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā”. Piemēram, Daugavpils pilsēta var lepoties ar  Inženierarsenālu Cietoksnī, kas  ir ieguvis GRAND PRIX  konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2022” un Ogre ar savu jau arī starptautisku atzinību ieguvušo bibliotēku, kas ieguva GRAND PRIX konkursā “Latvijas Būvniecības gada balva 2021”.

Foto no izstādes ekspozīcijas un atklāšanas pasākuma

Fotoizstādē aplūkojamās ēkas un būves

  • Inženieru arsenāls ir viena no būtiskākajām Daugavpils cietokšņa struktūras ēkām. Ēka celta pēc Krievijas impērijas Kara ministrijas arhitekta Aleksandra Štauberta projekta 1836.−1845. gadā. Izcils restaurācijas veikums.
  • Ķekavas apvedceļš ir vērienīgs infrastruktūras projekts, turklāt pirmais Publiskās privātās partnerības projekts Latvijā; tas tiks nodots lietotājiem 2023. gada nogalē. Tiks izbūvētas satiksmes joslas gandrīz 100 km kopgarumā.
  • Nacionālais botāniskais dārzs 129 hektāru platībā atrodas Salaspilī. Tajā ir viena no lielākajām augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā – aptuveni 13 000 augu.
  • Smiltenes baznīcas atjaunošanas īstenotāja Gita Mūrniece uzskata: “Ja katrs uzņēmējs ķertos pie kādas sev tuvas kultūrvietas sakopšanas, tad Latvijā atdzimtu neskaitāmi vēsturiski nozīmīgi objekti”.
  • Mežotnes baznīca ir rūpīgi restaurēta un darbojas kā kultūrtelpa. Viena no hipotēzēm vēsta par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17. gadsimta sākumā.
  • 2022. gadā noslēdzās pārvada pār dzelzceļu Rīga–Skulte būvniecība, pārbūvēti arī pievedceļi un sakārtotas inženierkomunikācijas.
  • Sporta laukumā Mežs Valmierā pirmo reizi Latvijā augstā līmenī īstenota mūsdienīga izpratne par kvalitatīvu, inovatīvu ārtelpu.
  • Brīvvalsts dārgumu nama atvēršana Rēzeknē notika 2022. gada augustā, pāris dienās pulcējot ap 800 interesentu. Namā redzamā kolekcija stāsta par maz zināmiem Latvijas vēstures faktiem.
  • Līgatnes un Kaķupītes caurtekas atrodas uz auto ceļa A2 Rīga–Sigulda–Veclaicene, abu vēsturisko būvju atjaunošana ir lielisks piemērs kā nodrošināt nepieciešamo funkciju un cieņpilni izturēties pret oriģinālajām būvniecības struktūrām.
  • Lai veicinātu LVM zemes dzīļu resursu produktu pieejamību tirgū, vienlaikus veicinot tautsaimniecības attīstību, 2017. gadā tika izveidots biznesa virziens LVM Zemes dzīles.
  • Epopeja ar Rīgas cirka pastāvēšanu 21. gs. ir stiepusies gadiem ilgi un ir tikpat interesanta kā ēkas vēsturiskā tapšana faķīra Salamonska vadībā. Rīgas jumtu ainavā ir parādījies sarkana skārda kupols, kurš visai ambiciozi un dzīvespriecīgi izceļas pelēkajā pilsētas audumā.
  • Jaunā Ogres Centrālās bibliotēkas koka ēka kalpo par lielisku platformu, lai izzinātu būvniecības jaunākās inovācijas un koka potenciālu.
  • Liepājas Jūrmalas parkā no jauna atdzimis vēsturiskais Parka paviljons. Pirms pilnīgas iznīcības tas dēvēts gan par ķeizara paviljonu, jo augstā persona šeit viesojusies, gan par kafejnīcu Banga. Atjaunošana notikusi tikai uz vēsturiskā fotomateriāla bāzes un noritējusi kā parauga vērta privāta iniciatīva.

© www.sigulda.lv


Pasākumi