Siguldas novads ir dinamisks, mūsdienīgs nacionālas un Eiropas nozīmes kultūras centrs Pierīgā, kas nodrošina daudzveidīgu un laikmetīgu kultūras piedāvājumu. Rosināt radošo brīvību un pašizpausmi, veicināt iedzīvotāju labbūtību, cienīt materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, sekmēt sadarbību un veidot piederības izjūtu – tāds ir nākamo piecu gadu plāns kultūras attīstībā.

Siguldas novada kultūras ekosistēma ir bagāta. Tajā ir 51 valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, 28 novada nozīmes pieminekļi, 12 mākslas pieminekļi. Novadā darbojas astoņi kultūras centri un piecas izstāžu telpas, divi privātie muzeji, 12 bibliotēkas, divas ekspozīcijas, piecas brīvdabas estrādes, trīs kopienas centri, divi radošie kvartāli, trīs vēsturisko centru kompleksi un viduslaiku pilis, septiņas baznīcas, sešas privātas kultūrvietas, viena militārā mantojuma vieta, piecas mūzikas un mākslas skolas, parki, muižas, kulta vietas un senkapi, radošie uzņēmumi, kafejnīcas, un mūsu lepnums ir 68 amatiermākslas un brīvā laika kolektīvi.

Siguldas novada teritorijā darbojas Turaidas muzejrezervāts ar Dainu kalnu tā teritorijā. 2022. gada jūnijā Turaidas muzejrezervāts starp sešdesmit Eiropas izcilākajām vietām saņēma Eiropas mantojuma zīmi, un tā ir Latvijā vienīgā kultūrtelpa ar šādu novērtējumu. Novads var lepoties ar vairāk nekā piecdesmit radošām personībām – māksliniekiem, literātiem un mūziķiem. Mums ir viedais ciems Lēdurgā, trīs UNESCO mantojuma prasmes, kas iekļautas nacionālajā sarakstā – spieķa darināšanas prasme, jostiņsegu aušana un Vidzemes lībiskā kultūrtelpa. Savukārt plostnieka amats iekļauts UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.

“Kultūras joma mūsdienās netiek aprobežota ar tradicionālām pašvaldības kultūras institūcijām, tādām kā kultūras nami, bibliotēkas, muzeji. Nepieciešama plānošana roku rokā gan ar tūrisma jomu, jo kultūras tūrisma objekti ir neatraujama sastāvdaļa, veidojot tūrisma galamērķa politiku, gan sociālo jomu, pilnībā izmantojot iespējas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā caur dalību radošās aktivitātēs, gan uzņēmējdarbību, kur radošums un vietējie kultūras resursi var palīdzēt veidot unikālus un konkurētspējīgus produktus,” uzsver kultūras centra “Siguldas devons” direktore Jolanta Borīte.

 Lai sasniegtu stratēģiskos mērķus, definētas sekojošas prioritātes:

• kultūras piedāvājuma daudzveidība, kvalitāte un konkurētspēja, aktīva sabiedrības līdzdalība kultūras procesos;
• kultūras mantojuma saglabāšana un radoša izmantošana, mūsdienīga interpretācija un tālāknodošana dažādām auditorijām;
• kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība un ieguldījums novada attīstībā, veidojot to kā pievilcīgu dzīves vidi un iecienītu tūrisma galamērķi;
• efektīva kultūras pārvaldība un kultūras un radošā sektora darbinieku profesionālā izaugsme.

No tā izriet, ka Siguldas novads arī turpmāk attīstās kā Pierīgas reģiona profesionālās kultūras centrs. Pasākumi tiek orientēti tā, lai veicinātu pieejamību un iedzīvotāju līdzdalību. Plānots, ka turpmākajā piecgadē palielinās pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju līdzdalība kultūras dzīves norisē novadā.

Siguldas novads ir iedvesmojoša vieta radošai uzņēmējdarbībai, kur pieejams atbalsts profesionālai izaugsmei un pilnvērtīgi tiek izmantots pieejamais kultūras resurss un radošo jomu darbaspēks. Tāpat arī izmanto iespējas iesaistīties iniciatīvās, kas sekmē kultūras attīstību, īpaši laikmetīgās kultūras norisēm labvēlīgas kultūrtelpas veidošanos.

“Mūsu novads ir vieta, kur rūpējas par materiālo un dzīvo kultūrvēstures mantojumu, uztur un attīsta tradīcijas, respektējot vēsturisko mantojumu, iedzīvotāji izjūt piederību unikālai dzīves videi. Kultūrvēsturiskās vērtības tiek glabātas, pētītas un popularizētas, lai veidotu uz vērtībām orientētu sabiedrību, padarītu Siguldas novada kultūrvēsturisko mantojumu pieejamu plašai sabiedrībai un veicinātu novada iedzīvotāju lokālpatriotismu un identitātes sajūtu,” stāsta J. Borīte.

Kultūras jomas pārvaldībā novads arī turpmāk ies vienā solī ar tendencēm starptautiskā un nacionālā līmenī, aktīvi meklējot iespējas sadarbības tīklu veidošanai un kopprojektu īstenošanai. Kā labā prakse stratēģiskā rīcības dokumenta izstrādē ir izveidota Stratēģiskā karte. Tajā iekļautas  rīcības, sasniedzamie uzdevumi un radītāji. Turpinot iet literatūras ceļu, šobrīd Stratēģiskā karte nodota dzejniecei un atdzejotājai Elvīrai Blomai, lai radītu radošu, inovatīvu kopsavilkumu dzejprozā.

Siguldas novads kultūrā tiecas nojaukt robežas starp nozarēm, detalizēta informācija pieejama dokumentā – Siguldas novada Kultūras attīstības stratēģija 2023.–2028. gadam.