Oktobra sākumā Siguldā norisinājās biedrības “Cerību spārni”​ organizēta konference par cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, kurā bija iespēja ieskatīties nodarbinātības jautājumos no dažādiem skatu punktiem. Konferences noslēgumā tika izvirzīti vairāki ieteikumi kā veicināt nodarbinātības pasākumus un kādi motivējoši pasākumi iedrošinātu uzņēmējus iesaistīt darbā cilvēkus ar invaliditāti. Kopumā konferencē piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieku.

Ar savu pieredzi, datiem un esošo situāciju prezentāciju formātā klātesošos iepazīstināja Labklājības ministrijas pārstāvis Imants Lipskis, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji Inga Krima un Alvis Lapiņš, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa, Ogres novada Sociālā dienesta pārstāve Zanda Vītola, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāve Māra Skuja, fonda “Kopā” vadītāja Tamāra Vahļina, sociālā uzņēmuma “Visi Var” vadītāja Indra Seļuka, uzņēmējs Gatis Latkovskis (SIA “RAP pārvaldnieki”), asociācijas “Esperando” pārstāvji Craciun Andrada un Daniel Filipas no Rumānijas, kā arī biedrības “Cerību spārni” komandas pārstāvji – Jānis Saučuks un Santa Krūmiņa.

Latvijā dzīvo apmēram 30 000 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, no kuriem tikai 15% ir nodarbināti. Valstī tiek īstenoti dažādi pasākumi un iniciatīvas, ar mērķi nodrošināt darbu cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp – apmācības, mentori, dažādi nodokļu sistēmas atvieglojumi, subsidētās darba vietas, sociālie pakalpojumi, kas veicina prasmju apgūšanu un integrāciju darba un sociālajā vidē, un citi. “Deinstitucionalizācijas* programmas ieviešanas laikā izveidoti dažādi pakalpojumi, kas ietver nodarbinātības aktivitātes. Drīz šī programma beigsies un nepietiekams finansējums var kavēt pakalpojumu pilnveidošanu un pieejamības nodrošināšanu. Svarīgākais, lai tā dēļ neciestu mērķa grupa, kuras dzīves kvalitāte šajā laikā bija uzlabojusies,” atklāj biedrības “Cerību spārni” vadītāja Eva Viļķina.

Konferencei noslēdzoties, gūtas vairākas atziņas un izvirzīti ieteikumi:

• joprojām sabiedrībā valdošie aizspriedumi un stereotipi traucē cilvēkiem ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem iekļauties darba vidē, tāpēc ir svarīgi organizēt sabiedrību izglītojošus pasākumus;
• pietrūkst sistēmiskas pieejas – katrs dara, ko uzskata par labāko, taču nenotiek sadarbība starp nozarēm;
• trūkst motivējošas sistēmas un vienota redzējuma;
• uzlabojot pabalstu sistēmu, nevis pakalpojumu attīstību, mazinās cilvēku motivācija būt aktīviem un iesaistīties nodarbinātības aktivitātēs. Līdz ar to, svarīgi strādāt pie motivācijas celšanas gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.
• kopā sanākšana un risinājumu meklēšana veicina situācijas uzlabošanos, kā arī pieredzes apmaiņu un sabiedrības izglītošanu;
• konference deva iespēju apzināties, ka ir vairāk ieinteresēto, nekā varētu šķist, un kopīgiem spēkiem mērķis tiks sasniegts ātrāk.

*Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. DI ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Deinstitucionalizācijas procesa projekts ilgst no 2015. līdz 2023. gadam. Tā ietvaros Eiropas Savienība ir piešķīrusi finansējumu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai.