Inčukalna pagasts var lepoties ar ievērojamiem cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši. Viens no tiem ir Brīvības pieminekļa, Rīgas Brāļu kapu un citu pieminekļu autors Kārlis Zāle. Dzimis 1888. gada 28. oktobrī Mažeiķos, Lietuvā. Dzīvojis Kurzemē un 21 gadu vecumā devies uz Krieviju un vēlāk Vāciju apgūt tēlniecību. 1923. gadā 35 gadu vecumā atgriezies Latvijā un izveidojis Rīgas Brāļu kapu memoriālo ansambli, kas tika atklāts 1936. gadā un Brīvības pieminekli, atklāts 1935. gada 18. novembrī. No 1936. līdz 1942. gadam K. Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu.

Kārlis Zāle bija darbspējīgs un straujas dabas, Kārlis Baumanis atmiņās par K. Zāli raksta šādi: “Mēdz teikt, ka Zāle dzīvoja strauji. Jā. Viņš strādāja intensīvi. Skices un metus gatavojot, neviens viņu nedrīkstēja traucēt. Tā pagāja dienas un naktis intensīvā darbā. Bet pēc tam viņš metās dzīves mutulī. Ormanis, krogi, jautra dzīve. It kā nojauzdams, ka viņa dzīves posms nebūs ļoti ilgs, viņš centās to izdzīvot un baudīt maksimāli. Tā Herkuless savu veselību sabeidza ātri.”

No 1939. gada līdz mūža galam 1942. gada 19. februārim, smagā veselības stāvokļa dēļ Kārlis Zāle ar savu sievu Annu Zāli-Zālīti un audžumeitu Saskiju pārcēlās uz Inčukalnu. Kārlis Inčukalnu izvēlējās tā tīrā gaisa dēļ, kas viņam bija ļoti nepieciešams, kā arī blakus viņa mājām “Atvasītēm” bijusi  sanatorija, kur laiku pa laikam paārstēties. Par labu izvēlei nācis arī tas, ka tolaik šajā teritorijā dzīvojuši daudzi tā laika populāri aktieri, mākslinieki un varēja ērti tikt uz Rīgu, jo blakus bija šoseja. Kārlim palīdzēja arī kaimiņi. Ziedone Sērmūkša, kura izveidoja ciešu draudzību ar Saskiju, par Kārļa Zāles un viņa ģimenes likteni Inčukalnā uzrakstīja atmiņas “Tu mirdzēji kā tūkstoš zvaigžņu pulki...”

Kārlis Zāle miris 1942. gada 19. februārī, gadu pirms viņa māju “Atvasītes” 1943. gada pavasarī vācieši pārvērta līdz nepazīšanai, jo tajā izbūvēja galveno štābu. Kārlis Zāle apbedīts Brāļu kapos Rīgā.

Papildus Brīvības piemineklim un Rīgas Brāļu kapiem, Kārlis Zāle izveidojis kapu pieminekļus pulkvedim Oskaram Kalpakam, Jēkabam, Andrejam, Jurim Leimanim, pieminekli Latvijas brīvības cīņās kritušajiem brāļu kapos Jaunpiebalgā, Pirmajā pasaules karā kritušajiem strēlniekiem pie Smārdes stacijas un daudzus citus. Inčukalna Brāļu kapu piemineklis, ko veidojis Kārlis Zāle, veltīts 1941. gada 4. jūlijā pie Raganas kritušo astoņu nacionālo partizānu piemiņai. 1944. gadā uzspridzināts. Tēlnieka Igora Dobičina vadībā ar inčukalniešu aktīvu līdzdalību 1988.  gadā atjaunots. Piemineklis restaurēts 2020. gadā.

Par godu Kārļa Zāles 135 gadu jubilejai Inčukalna bibliotēkā līdz 31. oktobrim var apskatīt viņam veltīto izstādi “Latvietis, kurš prata savas tautas likteņus un ilgas akmenī kalt”. Izstādē var aplūkot unikālu Kārļa Zāles pieminekļa metu, fotogrāfijas, faktus par Kārli Zāli, grāmatas un atmiņas: Kārļa Baumaņa atmiņas par Kārli Zāli, kā tēlnieku un pasniedzēju; Ziedones Sērmūkšas atmiņas par Kārļa Zāles un viņa ģimenes pēdējiem dzīves gadiem Inčukalnā; tēlnieka Igora Dobičina rakstu par Kārļa Zāles pieminekli Inčukalnā un Inčukalna memoriālā ansambļa atjaunošanu. Pēc 31. oktobra izstādes materiāli par Kārli Zāli glabāsies Inčukalna bibliotēkas novadpētniecības krājumā.

Foto: Kārlis Zāle, 20. gs. 20. gadi (fotogrāfs nezināms. Avots: Rakstniecības un mūzikas muzejs)