Siguldas novads 2023. gadā bija kultūras notikumiem bagāts, piedāvājot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu kultūras un mākslas pieredzi. No izcilām tradīcijām līdz jaunām iniciatīvām, piedāvājot vairāk nekā 500 dažādus pasākumus. Aktīvās kultūras dzīves ietvaros izveidota arī ilgtermiņa stratēģija un īstenotas iniciatīvas, atklājot mums visiem jaunus horizontus.

Lai arī turpmāk nodrošinātu daudzveidīgu kultūras piedāvājumu, pērn izstrādāta Siguldas novada Kultūras attīstības stratēģija 2023.–2028. gadam. Veicinot iedzīvotāju līdzdarbošanos, Siguldas novadā darbojas Kultūras konsultatīvā padome un Bērnu kultūras konsultatīvā padome, kas līdz šim ir pirmā un vienīgā šāda padome Latvijā. Pašvaldība pērn sniegusi atbalstu 16 iedzīvotāju iniciatīvu projektiem 55 000 eiro apmērā konkursa “Kultūras un sabiedrībai nozīmīgi projekti“ ietvaros. Novadā uzsākts mērķtiecīgs darbs ar bērnu un jauniešu auditoriju, piemēram, kultūras centrā “Siguldas devons” ieviests pasākumu cikls “kultūr’Kūlenis” un Mālpils Kultūras centrā – cikls “Augstāk par zemi”; Lēdurgā jau otro gadu īstenota nometne jauniešiem. 

Stiprinot novada kopienas un kopā pulcējot visus novada iedzīvotājus un amatiermākslas kolektīvus, novadā svinēti Siguldas svētki un pagastu svētki – Zemeņu svētki Mālpilī, Apkaimes svētki Siguldas pagastā, Mores un Allažu svētki, Anšlava sporta spēles, Putras dienu Lēdurgā. Ceļā uz XXVII Vispārējiem Dziesmu un XVII Deju svētkiem Inčukalnā notika novada Dziesmu un deju svētki. Līdzās Latvijā nu jau plaši pazīstamiem pasākumiem, kā, piemēram, gardēžu festivāls “Ziemas garšu svinēšana”, Šūpoļu festivāls un Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki, pērn rudenī Siguldā aizvadīts Latvijā pirmais Bērnu un jauniešu literatūras festivāls.

2023. gads bija Lībiešu mantojuma gads, un uz tilta pār Gauju pirmoreiz tika pacelti lībiešu karogi. Lēdurgā, kas ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas daļa Siguldas novadā, tika īstenotas vairākas iniciatīvas – plenērs, dziju krāšošana, deķu aušana. Te liela loma bija Lēdurgas Kultūras namam, Lēdurgas dendroparkam un biedrībai “Smailes”. Popularizējot vērtības, kas ierakstītas UNESCO nacionālo vērtību sarakstā, uzņemta filma par to, kā top spieķis, atbalstīta filmas “Plostam jāiet plosta ceļš” tapšana un uzsākts darbs pie jostiņsegu aušanas procesa dokumentēšanas. 

Kopumā no īstenota 471 pasākuma 101 bija komercpasākumi, kas ir profesionālās mākslas koncerti, teātra izrādes, kino un tikpat daudz notikumi kopienu stiprināšanai. Apmeklētākie pasākumi novadā pagājušajā gadā – Šūpoļu festivāls Siguldā, Vasaras saulgrieži Lēdurgā, Zemeņu svētki Mālpilī. Savukārt par novadnieku iemīļotu pasākumu kļuvušas Muzikālās brokastis, Mores svētki, Putras diena Lēdurgā. Īpaši akcentējama programma “Kaimiņu būšana”, kad kultūra ienāk vietās, kur ikdienā tās piedāvājums nav pieejams. Amatiermākslas kolektīvi piedāvājuši 72 pasākumus. Siguldas pilsētā notikuši seši festivāli un liela mēroga svētki; kopumā novadā svinēti 20 svētki un festivāli. Vasarā aizvadīti XV Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi. Siguldas pils paviljonā daudzveidīgu kultūras piedāvājumu novadniekiem un viesiem bija iespēja baudīt jau piekto sezonu, bet kultūras centram “Siguldas devons” rit sestā sezona.

Novadā eksponētas 76 izstādes. Siguldas novada māksliniekiem radītajā platformā Siguldas Jaunajā pilī izstādes veidoja astoņi mākslinieki. Koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, parādot talantu, sev līdzās notikušas 13 izstādes. Pirmoreiz izstādes veidoja arī Siguldas pilsētas vidusskolas radošo industriju programmas jaunši. Novada mākslinieki pirmo reizi pulcējās plenērā Mergupes krastos Mālpilī un priecēja Dārza svētku apmeklētājus Skulmju dzimtas mājās. Anšlava Eglīša ekspozīciju aizvadītajā gadā apmeklējuši vairāk nekā 3200 apmelētāju. 

Stiprinot bērnu lasītprieku, Siguldas novada bibliotēkā uzsākta lasītveicināšanas programma “La(p)sa”, īstenotas lasīšanas veicināšanas programmas “Grāmatu starts” nodarbības 3–4 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem, tai skaitā izzinošas un attīstošas nodarbības “Pūčulēnu skola” sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēku. Savukārt jaundzimušo novadnieku ģimenes no 2023. gada 1. janvāra var saņemt Anetes Meleces ilustrētu kartīti ar aicinājumu doties uz bibliotēku, kur saņem pirmo grāmatiņu. Siguldas novadā pagājušajā gadā reģistrēti 335 jaundzimušie, grāmatiņas saņēmušas 82 ģimenes.

Veicinot patriotismu un piederību savai zemei un tautai, 4. maijā 16 pagalmos un iedzīvotāju māju sētās novadā svinēti Baltā galdauta svētki, bet 18. novembrī, Siguldas novada Goda dienā, Siguldas novadnieki cildināti par nesavtīgu ieguldījumu novada attīstībā. Lāčplēša dienā vairāki tūkstoši novadnieku Siguldas pils dārzā iededza piemiņas liesmas digitālajā gaismas sienā un vienojās brīvības cīnītāju piemiņas notikumos – Lāpu gājienā, svecīšu nolikšanā piemiņas vietās visā Siguldas novadā.

Nozīmīgs darbs ieguldīts, gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem. Siguldas novadu tajos  pārstāvēja 43 kolektīvi. Augstu vērtējama dalība fināla konkursa skatēs un mūsu novadā tie bija trīs kolektīvi: jauktais koris “Atvars”, jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” un Absolventu orķestris. Novadu skatēs augstāko pakāpi saņēma 10 kolektīvi, 1. pakāpe – 14 kolektīviem, 2. pakāpe – septiņiem kolektīviem. 

Novada iedzīvotājiem ir iespēja iesaistīties 70 pašvaldības finansētos amatiermākslas kolektīvos un 27 privātos un biedrību organizētos kolektīvos. Novada kultūras centros darbojas 23 deju kolektīvi, tai skaitā seši bērnu kolektīvi, dziedātprasmi var izkopt deviņos koros un 13 vokālajos ansambļos, instrumentu spēli stiprināt piecos pūtēju orķestros, ansambļos vai bigbendā, bet aktiermeistarību apgūt sešos amatierteātros. Novadā darbojas piecas folkloras kopas un deviņas tautas lietišķās mākslas un keramikas studijas.

Siguldas novads turpina būt kultūras bagātību centrs, kurā radošums un inovācijas ir ikdienas norma. Turpinās literatūras cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” un “Ienāc literatūrā”. Pašvaldība pērn otro gadu pasniedza speciālbalvu konkursā “Zelta ābele”. Otro gadu pēc kārtas organizēts Siguldas novada radošās rezidences konkurss, ar kopīgiem projektiem aicinot pieteikties literāru tekstu autorus un ilustratorus. Pagājušajā gadā radošajā rezidencē dzīvoja Andrejs Balodis un Ieva Melgalve. Jau otro gadu sadarbībā ar platformu “Latvian Literature” notika tulkotāju un rakstnieku rezidence. Aizvadīts 2. Siguldas Kultūras forums. Piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, izveidota mobilā ekspozīcija par Allažu kimeļa vēsturi un ceļu pasaulē.

Kopumā novadā ir 24 Siguldas novada pašaldības kultūras iestādes – astoņi kulturas centri, divas ekspozīcijas, divi kopienas centri un 12 bibliotēkas, kurās organizētas 293 literatūras un mākslas izstādes un īstenoti 388 pasākumi. Jāatzīmē, ka “Siguldas devons” jau otro reizi saņēmis Latvijas Pasākumu foruma novērtējumu kā izcilākā kultūras pasākumu norišu vieta reģionos. Uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā ieguldīts finansējums 112 eiro apmērā.