VAS “Latvijas Pasts” 12. aprīlī izdos pastmarku un aploksni, kas veltīta Latvijas nemateriālajam kultūras mantojumam – Gaujas plostniekiem, kas ir arī viena no Siguldas novada vērtībām.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta 12. aprīlī Elizabetes ielas pasta nodaļā Rīgā. Jaunajā pastmarkā ir attēloti seši koku pludinātāji uz Gaujas senielejas ainavas fona. Veltījumu Gaujas plostnieku amata prasmēm papildina aploksne. Filatēlijas izdevumu dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Jaunizveidotās pastmarkas nominālvērtība – 1,88 eiro. Tā paredzēta sūtījumiem svara kategorijā līdz divdesmit gramiem uz valstīm, kas atrodas 12. grupā.  Pasta vērtszīme ir izdota 25 000 eksemplāru tirāžā, savukārt aploksne – 500. Jauno pastmarku sākotnēji varēs iegādāties lielāko pilsētu pasta nodaļās, kā arī e-veikalā šeit.

Viens no Siguldas novada spilgtākajiem plostniekiem ir Māris Ansis Mitrevics jeb Gaujas Mitrais, kas izdevis grāmatu “Gaujas plostnieka stāsts”, kā arī ir viens no varoņiem dokumentālajā filmā “Plostam jāiet plosta ceļš”. Tāpat Māris Ansis Mitrevics ir autors ekspozīcijai “Gaujas plostnieka stāsts”, kas apskātāma Siguldā, Peldu ielā 2. Ekspozīcija iepazīstina ar plostnieku dzīvi uz upes pagājušā gadsimta vidū. Plašāka informācija šeit.

Gaujas plostnieku amata prasmēm ir tikpat sena vēsture kā Gaujas ūdensceļam. Zināms, ka 19. gadsimtā plostu braukšana bija iecienīts Vidzemes zemnieku peļņas darbs pavasarī. Plostos sapītie baļķi tika pludināti no Gaujas augšgala līdz Carnikavai. Gaujas plosti savulaik bija 8,5 metrus plati un līdz 95 metriem gari. Gaujas plostniekiem vajadzēja pieredzi un meistarību, lai tos prasmīgi aizvestu garām daudzajām Gaujas salām, sērēm un klintīm, cauri asajiem līkumiem, pāri krācēm un žvirām.

20. gadsimtā plostus Gaujā palēnām nomainīja ekonomiski izdevīgākā vaļējā kokmateriālu pludināšana. 1996. gadā tradīciju atjaunoja, aizsākot ikgadēju plosta siešanu un pludināšanu pa Gauju līdz Strenčiem. 2018. gadā Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, savukārt 2022. gadā UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļauts elements “Koku pludināšana”, ko pārstāv arī Gaujas plostnieku amata prasmes.