Trešdien, 5. jūnijā, Siguldas Jaunajā pilī viesojās pārstāvji no Veru apriņķa Attīstības centra Igaunijā, lai diskutētu par bioreģiona konceptu un Siguldas novada pieredzi zaļā iepirkuma jautājumos. 

Diskusijas sākumā Tīts Tots, Veru Attīstības Centra valdes loceklis, iepazīstināja Siguldas novada pašvaldības pārstāvjus ar Veru apriņķa izvirzīto mērķi 2020. gadā – līdz 2024. gadam apriņķa skolās ieviest bioloģiskās pārtikas apriti vismaz 20 % apmērā. Tas viņiem ir izdevies, un patlaban ir vēlme palielināt bioloģiskās pārtikas īpatsvaru izglītības iestādēs līdz 50 %. Lai to veiksmīgāk īstenotu, igauņi ir ieinteresēti uzklausīt dažādus pieredzes stāstus. Kā atklāj T. Tots, ir pabūts gan Dānijā, gan Zviedrijā, un tagad arī Latvijā – Siguldas novadā.

Lai labāk izprastu, kā Siguldas novadam kopā ar Cēsu un Valmieras novadu ir veicies bioreģiona attīstības kontekstā, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais Igaunijas pārstāvjus iepazīstināja ar īpaši šim reģionam esošām vērtībām un mērķiem. Tie ciešā sasaistē tiek īstenoti, ņemot vērā bioreģiona memorandā iestrādātos pamatprincipus. Tāpat K. Zaļais uzsvēra, ka bioreģions netop vienā dienā, bet gan turpina veidoties daudzu apstākļu un kopsakarību rezultātā. Pirms Gaujas Nacionālā parka bioreģiona izveides vairākus gadus dabai draudzīga dzīvesveida piekritēji īstenoja festivālu “GreenFest”, kurā plaši tika diskutēts par bioloģiskās lauksaimniecības ieviešanu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, par bioloģiskās pārtikas aprites iedzīvināšanu novada izglītības iestādēs, videi draudzīgu resursu izmantošanu un citiem ar vides ilgtspēju saistītiem jautājumiem. Apzināmies, ka ir ļoti būtiski šos apstākļus veicināt visās iedzīvotāju vecuma grupās, jo īpaši jaunajai paaudzei. Vienu no veiksmīgiem piemēriem – Ekoskolas statusa iegūšanu – Igaunijas viesiem pastāstīja Siguldas 1. pamatskolas direktors Edgars Visockis: iedzīvinot un īstenojot vairākas videi draudzīgas aktivitātes. Pirmsskolas un skolas ik gadu var sacensties un pretendēt uz Ekoskolas karoga iegūšanu.

Sarunas noslēgumā tika diskutēts par ēdināšanu izglītības iestādēs un zaļo iepirkumu, Gaujas Nacionālā parka bioreģiona izveides pirmsākumiem, labas gribas memorandu. Tāpat diskutēts par bioloģisko lauksaimniecību, resursu saudzīgu izmantošanu, kā ikdienas darbībās pieņemtie lēmumi var sekmēt un veicināt bioreģiona pamatprincipu iedzīvināšanu visos iesaistes līmeņos, cilvēku un dabas mijiedarbību un citiem ar bioreģionu saistītiem jautājumiem.