Cerību spārni – Siguldā, kas citur Latvijā? Praksē balstīts metodisks materiāls pašvaldībām sociālā atbalsta pakalpojumiem ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti

Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni” ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2003.gada 10.decembrī, lai veicinātu bērnu un jauniešu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un kuras misija ir pievērst sabiedrības uzmanību bērnu un jauniešu ar invaliditāti problēmām, veicināt pozitīvu attieksmi pret bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrāciju sabiedrībā, palīdzot kļūt par pilntiesīgiem tās locekļiem. Biedrība ir apzinājusi apmēram 70 Siguldas novada ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti.

Kopš 2004. gada biedrība sadarbībā ar Siguldas novada Sociālo dienestu sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar invaliditāti un bērniem no mazturīgām ģimenēm. 2009. gadā kopumā Siguldas novada pašvaldības apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, izvērtējot personas vajadzības ir saņēmuši 35 bērni un papildus atbalsta pakalpojumus ir saņēmusi 21 persona. Biedrība papildus organizē dažādus atbalsta pasākumus visai ģimenei.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes un citu faktoru izraisītās nelabvēlīgās sociālās sekas personas dzīvē. Uzlabot vai atjaunot personas sociālās funkcionēšanas spējas, lai palīdzētu bērniem ar invaliditāti un bērniem no mazturīgām ģimenēm iekļauties sabiedrībā. Sniegt pakalpojumus personas dzīvesvietā vai tuvu tai.

Ģimenei ir sevišķi svarīga nozīme bērnu ar invaliditāti izglītības iegūšanā un integrācijā sabiedrībā. Tāpēc ir svarīgi, lai valsts un pašvaldības iestādes nodrošinātu atbilstošu atbalstu ģimenēm, dodot tām iespēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību spārni” ir iniciators projektam „Bērnu ar intelektuālās attīstības traucējumiem integrācijas Mores pamatskolā”. Vienā no Siguldas novada vispārizglītojošām skolām sadarbībā ar Siguldas novada domi tika uzrakstīts un realizēts projekts, kura ietvaros izveidoja trīs speciālās izglītības klases, kurās mācības uzsāka 17 bērni, kuriem ir nepieciešama speciālā apmācība. Šajā skolā speciālās izglītības programmas tiek realizētas jau ceturto gadu un šogad skolā mācās 20 bērni, kuri mācās pēc speciālās apmācības programmas.

Bērna ar invaliditāti integrācijas un socializācijas procesā vissvarīgākā loma ir ģimenei. Socializācijas process ģimenē, kurā ienāk bērns ar invaliditāti, var būt atšķirīgs. Vecākiem svarīgs ir atbalsts un palīdzība, jau brīdī kad viņi uzzina par sava bērna diagnozi. Jo ilgstošāk viņi atradīsies krīzes situācijā, jo vairāk sāks rasties dažādas problēmas. Jo vecāki būs kompetentāki, pārliecinātāki, jo veiksmīgāk varēs pārvarēt grūtības un risināt problēmas, kuras rodas, kad ģimenē ienāk bērns ar invaliditāti.

Atbalsta sniegšanā bērnam ar invaliditāti, svarīgi ir iekļaut pakalpojumā arī atbalstu visai ģimenei, veidojot sociāli labvēlīgu vidi.

Viens no svarīgākajiem faktoriem atbalsta sistēmas veidošanā ir sociālie pakalpojumi. Arī Latvijā pēdējo gadu laikā ir uzsākta vietējā pašvaldībā balstītu pakalpojumu attīstība, tomēr šis process notiek ļoti lēni un joprojām gan sabiedrībā, gan par pakalpojumu attīstību atbildīgo amatpersonu vidū ir nepietiekama izpratne par vietējā pašvaldībā balstītiem pakalpojumiem un to sniegtajām iespējām cilvēkiem ar invaliditāti un viņu tuviniekiem, kā arī ieguvumiem sabiedrībai kopumā.

Tas, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pakalpojumus nenozīmē, ka pašvaldībai pašai jāsniedz pakalpojums, bet pakalpojumus var arī pirkt. Likumā par Pašvaldībām ir norādīts, ka pašvaldība pati var lemt par atbalsta aktivitāšu deleģēšanu vietējam organizācijām. Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests izmanto šādu praksi, lai varētu paplašināt sociālo pakalpojumu piedāvājuma klāstu, piesaistot nevalstisko sektoru un deleģējot pakalpojumu sniegšanu tam. Patlaban pašvaldība pērk sociālos pakalpojumus no trijām nevalstiskajām organizācijām un ir pamatots uzskats, ka šādi organizēta pakalpojumu sniegšana ir lētāka un efektīvāka, jo pati mērķgrupa kopā ar profesionāļiem organizē nepieciešamo atbalstu atbilstoši finansu iespējām un vajadzībām.

Šķirto ģimeņu vecāki atzīst, ka vairumā gadījumu ģimenes izjukšanas iemesls ir papildus rūpes un emocionālā spriedze, kas radušās ģimenē ienākot bērnam ar invaliditāti. Vecāki atzīst, ja savlaicīgi būtu saņemts atbalsts, informācija par iespējamo palīdzību, varbūt arī viss būtu izvērties savādāk, tāpēc ir ļoti būtiski veidot sociālā atbalsta pakalpojumus pašvaldībās.

Viens no būtiskiem faktoriem, lai organizētu palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti ir datu pieejamība. Pašvaldībā organizējot atbalstu un palīdzību ir svarīgi zināt cik bērni un pieaugušie ar invaliditāti dzīvo konkrētā pašvaldībā. Lai to zinātu ir jābūt pieejamiem personu datiem, kas diemžēl ir pretrunā ar datu aizsardzības likumu. Rodas jautājums, cik daudz ģimeņu, kurās ir bērns ar invaliditāti nesaņem palīdzību un atbalstu, jo nezin kādas ir viņu tiesības un iespējas? Ir pieejama kopīgā statistika par to cik ir bērni ar invaliditāti, bet šie dati neko neatspoguļo. Šāda nepilnīga informācija apgrūtina situācijas novērtēšanu un pakalpojumu plānošanu ilgtermiņā.

Darbs ar bērniem ar invaliditāti visbiežāk ir ilgstošs un nevar gaidīt straujas attīstības pazīmes vai funkciju traucējumu uzlabošanos. Līdz ar to darbiniekiem ir jāapzinās, ka ieguldītais darbs nenesīs acīmredzamus rezultātus ātrā laika posmā. Darbiniekiem var rasties bezspēcības un nepietiekamības sajūta. Būtiska nozīme ir speciālistu un vecāku savstarpējai sadarbībai. Vajadzīgas regulāras sanāksmes, kurās piedalās visi iesaistītie darbinieki, speciālisti un vecāki. Šis sanāksmes ir jāvada cilvēkam, kurš runā par katra konkrētā bērna attīstības soļiem, emocijām un ikdienas praktiskajām lietām.

Siguldas novada sociālās politikas veidotāji atzīst, ka šajos ekonomiskās krīzes apstākļos atbalsta sistēmas pakalpojumu pilnveidošanu un saglabāšanu, cik būs atkarīgs iespēju robežās atbalstīs, kā arī prognozēja, ka neskatoties uz ekonomisko situāciju valstī, situācija palēnām uzlabosies sabiedrības attieksmē, bet var pasliktināties finanšu atbalsta ziņā. Pašvaldībā būtu vieglāk organizēt pakalpojumus un atbalstu, ja valstī būtu izveidota vienota atbalsta sistēma ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti.

Veidojot atbalsta sistēmu un pakalpojumus ieteikumus var izmantot arī no Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO izstrādātās brošūras „Dzīve sabiedrībā”.

Ņemot vērā sociālo pakalpojumu pamatnosacījumus, sociālo vajadzību kontekstā ar ģimeņu, kuras audzina bērnus ar invaliditāti vajadzībām, var organizēt, noteikt un novērtēt kādi sociālie pakalpojumi un atbalsta veidi būtu nepieciešami.

Nr.	Nosacījums	Apraksts
1.	Individuālais nosacījums	Atbalsta un pakalpojumu sniegšanā jāievēro individuālā pieeja ikvienam klientam. Arī gadījumā, ja pakalpojums tiek sniegts lielākai cilvēku grupai.
2.	Līdzvērtības nosacījums	- Vides pieejamība; - Pakalpojumu pieejamība; - Pašnoteikšanās tiesības; - Izglītības pieejamība;
3.	Kopējā izvērtējuma nosacījums	- Pamatvajadzību novērtējums - Dzīves apstākļu novērtējums; - Sociālās vides novērtējums (visas ģimenes sociālā funkcionēšana); - Pamatprasmju un spēju novērtējums; - Rehabilitācijas plāns.
4.	Pakalpojumu pieejamības nosacījums	- Ģeogrāfiskais princips (pakalpojums pieejams tuvu dzīvesvietai); - Fiziskās vides pieejamība (cilvēkiem ar kustību un pārvietošanās traucējumiem); - Informācijas par pakalpojumiem pieejamība; - Finansiāli pieejami pakalpojumi.
5.	Līdzdalības nosacījums	- Klients iesaistās nepieciešamo pakalpojumu noteikšanā; - Klients iesaistās nepieciešamo pakalpojumu novērtēšanā; - NVO (kas pārstāv konkrētās mērķgrupas intereses) kā līdzdalības resurss.
6.	Pēctecības nosacījums	-  Pakalpojumi no dzimšanas brīža līdz mūža nogalei; - Pakalpojumu pēctecība (pieejami jebkurā cilvēka dzīves posmā); - Dzīves kvalitātes nepazemināšanās.

Pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem tajā dzīves situācijā vai brīdī, kad ģimenei tas ir nepieciešams.

Pašvaldība finansiāli atbalstot, atbalsta sistēmas veidošanu ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti var sniegt pati pakalpojumu vai arī pirkt pakalpojumu no pakalpojumu sniedzēja ņemot vērā MK noteikumus 291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”. Siguldas novadā pašvaldība pērk pakalpojumus no nevalstiskajām organizācijām, kuras ir reģistrējušas pakalpojumu sniedzēju reģistrā un ir tiesīgas sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja D. Indzere arī apstiprina faktu, ka pašas organizācijas, kas strādā ar konkrēto mērķgrupu vislabāk arī pārzina mērķgrupas vajadzības un nepieciešamo pakalpojumu organizēšanu. Protams, visus pakalpojumus, kurus finansē pašvaldība, tā arī uzrauga pakalpojumu kvalitāti un katru mēnesi saņem atskaites no organizācijām par pakalpojumu sniegšanas norisi.

Ir vairāki veidi kā attīstīt vietējā pašvaldībā balstītus pakalpojumus:

• Vietējā pašvaldība veido, administrē un tieši sniedz pakalpojumus savas pašvaldības iedzīvotājiem;
• Valsts var nodrošināt atsevišķus pakalpojumus;
• Publiskā un privātā partnerība;
• Nevalstiskās organizācijas veido, administrē un sniedz pakalpojumus;
• Pašnodarbinātas vai privātpersonas veido un sniedz pakalpojumus.
• Visefektīvāk pakalpojumus var organizēt un sniegt cilvēki, kuriem ir pieredze darbā vai tieša saskare dzīvē ar bērniem vai pieaugušajiem ar invaliditāti vai konkrēto mērķgrupu.

Kvalitatīva pieeja sociālo pakalpojumu sniegšanai

Lai kvalitatīvi sniegtu sociālos pakalpojumus ir jānodrošina visaptverošs novērtējums un jāsniedz nepieciešamais atbalsts visai ģimenei kopumā.

Pakalpojumu sniedzējam jāveido komanda un jāpiesaista speciālisti atbilstoši nepieciešamo pakalpojumu ieviešanai. Komandas darba efektivitātei svarīga ir klienta un viņa ģimenes locekļu aktīva iesaistīšanās komandas darba procesā. Speciālistu komanda darbojas ģimenes interesē atbilstoši vajadzībām, sniedzot nepieciešamo informāciju, meklējot un plānojot labākos atbalsta veidus, sniedzot nepieciešamās konsultācijas.

Speciālistu komandām regulāri jāorganizē komandu sēdes. Šādās tikšanās reizēs tiek uzklausīts ikviena speciālista un vecāka viedoklis un rasti kopīgi risinājumi un ieteikumi darbam ar bērnu un ģimeni kopumā, tiek kopīgi izvērtēta bērna attīstība un darbs ar bērnu ir efektīvāks, ja visi kopā panāk vienotu pieeju un rīcību. Kopīgi ir jāizvirza reāli sasniedzami mērķi.

• ·       Izvērtē bērna ar invaliditāti un visas ģimenes kopumā vajadzības;
• ·       Izvērtē bērna spējas un funkcionālos traucējumus;
• ·       Informē par iespējamiem atbalsta veidiem;
• ·       Izstrādā rehabilitācijas plānu bērnam ar invaliditāti;
• ·       Izstrādā plānu psiholoģiskam atbalstam ģimenei;

Speciālistu komandas darbā jāievēro konfidencialitāte, lai arī ģimene justos droši un uzticētos, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai ģimene atklātu visas problēmas, ar kurām saskaras.

Sociālā darbinieka loma, zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas kopienas sociālās sistēmas veidošanā

Lai sociālais darbinieks varētu būt pārmaiņu iniciators un veicējs, viņam ir jābūt kopienas problēmu identificēšanas, analizēšanas un arī resursu noteikšanas prasmēm, problēmu risināšanai vietējā līmenī. Jāizprot ar kādas sociālā darba metodes izmantot darbā ar vietējām sabiedrības grupām vai organizācijām.

E. Sedvaldes redzējums kopienas sociālā darba skatījumā, lai varētu profesionāli strādāt, sociālajam darbiniekam jāzina ne tikai savi uzdevumi, darba pienākumi, lomas utt., bet arī jāpazīst dažādu vietējo grupu sociālās vajadzības. Ja pievēršam uzmanību Latvijas iedzīvotājiem, redzams, ka sociālās problēmas ir līdzīgas. Iedzīvotāji sūdzas par informācijas trūkumu, maziem ienākumiem, motivācijas trūkumu kaut ko mainīt, neapmierinātību ar ikdienas dzīvi, garlaicību, vientulību un neatbilstību pašreizējam darba tirgum, veselības problēmām u.c. Klienti uzskata, ka atstāti ārpus sociālo pakalpojumu procesa un nespēj to ietekmēt, jo netiek veikti pētījumi par iedzīvotāju vēlmēm un reālajām vajadzībām. Minimāli tiek sniegta palīdzība pašpalīdzību grupu veidošanā, starpniecībā starp klientu un oficiālajām iestādēm.

Sociālajam darbiniekam ir jābūt vēlmei piedalīties dažādu inovāciju saskatīšanā un ieviešanā, sabiedrībā jaunu pakalpojumu rašanās veicināšanā, kas risinātu sociālās problēmas un palielinātu ģimeņu, kuras audzina bērnus ar invaliditāti labklājību.

Īpašības	Interese izzināt, attīstīt, pārveidot, pašmotivācija, vēlēšanās apgūt jaunas zināšanas, radošums un inovatīvs gars, neatlaidība, izturība, enerģija, uzņēmība; loģiskās, induktīvās, deduktīvās un laterālās (netaisnvirziena) domāšanas spējas, konstruktīvi tehniskās spējas. Daļēji šīs spējas var būt iedzimtas; tās var būt iegūtas ģimenē, dabā, darbā, kā arī izveidotas un attīstītas izglītības procesa gaitā.
Zināšanas	Nepieciešamās teorētiskās un profesionālās zināšanas, spējas un prasmes: zinātniskais pamats, tehnoloģiskais pamats un jaunumi tehnoloģiskās attīstības jomā, sistēmiskā domāšana, projektu vadība, komunikācija, metodoloģiskās zināšanas un spējas tās pielietot praksē. Būtiski ir zināt un saprast ne tikai ar savu specialitāti saistīto jomu, bet pārzināt vai vismaz orientēties radniecīgās specialitātēs.
Vides ietekmes	Atrašanās inovācijas kultūras vidē, sabiedrības sociāli ekonomiskais stāvoklis, likumdošana, inovācijas un sociālā politika, mikroklimats un attieksme uzņēmumā, motivācijas sistēma. Ja darbinieks ir motivēts meklēt jaunus, oriģinālus risinājumus, tad vairākumā gadījumu viņa darbības efektivitāte ir augstāka.

Palīdzošo profesiju pārstāvjiem un cilvēkiem, kuri patstāvīgi saskaras ar krīzi, skumjām, smagi slimiem bērniem un viņu vecākiem ir jānodrošina supervīzija, kas palīdzētu mazināt smago emociju nastu, to nosaka sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likums.

Minētās emocionālās atslodzes iespējas jāiekļauj personāla darba laikā, taču jāatceras, ka arī profesionālais padomdevējs ienāk spēku sadures laukā un arī viņu ietekmē tā sauktie paralēlie procesi. Arī skolu un pirmsskolas iestāžu psihologiem, ārstiem un pārējiem speciālistiem, kas uzklausa un cenšas mazināt citu emocijas, var būt vajadzīgs atbalsts. Ģimenes var iebilst pret privātās informācijas izplatīšanu, bet to drīkst darīt, ievērojot konfidencialitāti un neminot personīgas detaļas. Vienmēr jādomā kā ģimeni pasargāt no nevajadzīga uztraukuma un no aizsardzības reakcijas, kādu šīs ģimenes situācija var izraisīt apkārtējos cilvēkos, kuru palīdzība un atbalsts tai nepieciešams.

Pakalpojumi, kurus var organizēt atbilstoši vajadzībām, ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti.

Bērnu ar invaliditāti vecāku atbalsta grupas galvenais mērķis ir dalīšanās pieredzē, kas sniedz vecākiem iespēju saņemt abpusēju palīdzību, apvienojot to ar praktisku informāciju. Šāda atbalsta sistēma ļauj apmierināt tādas vecāku vajadzības kā vajadzību pēc padoma, atbalsta, sapratnes un informācijas. Daloties pieredzē un palīdzot viens otram, cilvēki strādā citā ritmā un darot to regulāri, izveido paši savu atbalsta sistēmu. Grupu konsultācijas sniedz iespēju dalīties savās izjūtās ar citiem grupas dalībniekiem. Apspriežot problēmu un tās risināšanas veidu, vecāki dalās emocionālajā spriedzē, kas ļauj ne tikai atkārtot pārdzīvoto, bet arī apzināties savas emocijas un paust tās priekš sevis drošā vidē. Tas palīdz vecākiem atjaunot iekšējo psiholoģisko līdzsvaru, bet praktiskās nodarbības palīdz atjaunot psiholoģisko līdzsvaru spēku izsīkumu gadījumos.

Grupu ilgtermiņa pastāvēšanas modelis:

Sākumā vecāku atbalsta grupu vada psihologs, var piesaistīt arī sociālo darbinieku. Kad grupa ir izveidojusies par stabilu un tādu, kas varētu pastāvēt bez psihologa un sociālā darbinieka atbalsta, grupa veidojas par pašpalīdzības grupu.

Pašpalīdzības grupa attītās un veido izglītojošo grupu, kurā vecāki ar sociālā darbinieka atbalstu piesaista speciālistus, lektorus un citus profesionāļus, kas apmāca un izglīto vecākus dažādās jomās ( par tiesību aizsardzību, medicīnu, izglītību, sociālo drošību u.c.).

Šai metodei ir vairākas priekšrocības, ja to salīdzina ar individuālo darbu, vai nu ar atsevišķu vecāku vai arī ar atsevišķu ģimeni. Pirmkārt, grupā cilvēkiem ir iespēja satikties un redzēt, ka neesi viens ar šādu problēmu, ir iespēja satikties un redzēt, ka neesi viens ar šādu problēmu, iespēja stāstīt par sasniegto vai grūtībām. Otrkārt, darbojoties grupā, cilvēks saņem emocionālu atbalstu. Treškārt, tā iedrošina attīstīt sevi, apgūt jaunas prasmes un iemaņas. Ja skatāmies no sociālo pakalpojumu viedokļa, tad, strādājot ar vairākām ģimenēm vienlaikus, tiek lietderīgāk izmantots laiks un turklāt šis pakalpojuma veids ir lētāks nekā individuālais darbs ar klientu.

Psihologa atbalsta grupas darbs psihologa un sociālā darbinieka vadībā būs 10 nodarbības 1x nedēļā un šī ir slēgta tipa grupa, kurā piedalās ne vairāk kā 8 dalībnieki. Grupa darbojas 3 mēnešus;

Pēc 3 mēnešiem psihologa atbalsta grupa turpina darbu kā pašpalīdzības grupa, kuras darbību palīdzēs organizēt un koordinēt sociālais darbinieks. Pašpalīdzības grupa tiksies vienu vai divas reizes mēnesī, atkarībā no tā kā grupa pati izlemj par tikšanās laikiem.

Pašpalīdzības grupas pēc apmēram 3 mēnešiem turpinās darbu kā izglītojošas grupas, kuras vadīs un organizēs sociālais darbinieks, ņemot vērā grupas dalībnieku vēlmes vai nepieciešamības un piesaistot atbilstošas profesijas speciālistus un lektorus.

Pašpalīdzības grupu mērķis ir veicināt savu spēku apzināšanos, izaugsmi un pašcieņu. Palīdz sadzīvot ar problēmsituācijām un zaudējumiem. Personāls nav piesaistīts, var tikt pieaicināti dažādu jomu speciālisti kā lektori. Pašpalīdzības grupā sanāk cilvēki, kurus vieno līdzīgas problēmas. Grupas darba procesā, tās dalībnieki, iepazīstot paši sevi, pilnveidojas, uzlabo savas sociālās attiecības un dzīves kvalitāti. Grupa ir atvērta, tajā atšķirībā no atbalsta grupas, var pievienoties jauni dalībnieki. Grupas dalībnieki apzina jaunus potenciālos grupas biedrus un cenšas iesaistīt grupas aktivitātēs. Dalībniekiem paaugstinās ticība saviem spēkiem, pieaug pašapziņa, iniciatīva un motivācija cilvēks spēj rast risinājumu dzīves problēmsituācijām.

Izglītojošā atbalsta grupas mērķis sniegt izglītojošu informāciju un iespēju apgūt dažādas prasmes, kas ir kā motivētājs cilvēkiem saskatīt savus resursus un intereses, lai izvērtētu savu darba spēju potenciālu. Tā ir iespēja iegūt stimulu mainīt savā dzīvē nodarbošanos, jo saistībā ar bērna ar invaliditāti ienākšanu ģimenē, bieži mainās arī kāda no vecākiem ikdiena (zaudē darbu un sāk pazemināties šīs ģimenes dzīves un labklājības līmenis). Tā ir iespēja ieraudzīt nodarbošanos, ar kādu varētu nodarboties, apvienojot ar ikdienas rūpēm par bērnu. Izglītojošās atbalsta grupas darbu organizē grupas līderis, sociālais darbinieks vai arī kāds cits grupas darbu izprotošs speciālists. Tiek organizētas dažādas apmācības.

Atbalsta grupas pusaudžiem - brāļiem un māsām no ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti

Šo grupu darbība varētu sākties tikai tad, kad vecāku psihologa atbalsta grupa sāks darboties kā pašpalīdzības grupa un vecāki būs atjaunojuši un stiprinājuši savu iekšējo psiholoģisko līdzsvaru.

Nereti sniedzot palīdzību un atbalstu bērnam ar invaliditāti vai viņa vecākiem tiek aizmirst, ka ģimenē ir vēl kāds bērns. Uzsvars parasti tiek likts uz pašu bērnu ar invaliditāti un vecākiem, bet par to kā jūtas pārējie bērni ģimenē arī ir ļoti būtiski pievērst tam uzmanību. Tāpēc tieši laika posmā, kad vecāki ir guvuši stiprinājumu saviem spēkiem un emocionālajam stāvoklim, skatoties uz atbalstu ģimenei kopumā, var veidot psihologa atbalsta grupu bērna ar invaliditāti brāļiem un māsām. Ne vienmēr bērna ar invaliditāti brāļi un māsas, redzot jau tā nomāktos un aizņemtos ar rūpēm par bērnu ar invaliditāti vecākus, var uzticēt un izstāstīt, kas viņus nomāc un kā jūtas ģimenē, kurā lielāka uzmanība tiek veltīta bērnam ar invaliditāti.

Atbalsta grupas pusaudžiem - brāļiem un māsām no ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti mērķis un uzdevumi:

• ·            veidot priekšstatu par ģimenes attīstības iespējām;
• ·            izzināt izmaiņas savstarpējās attiecības;
• ·            iemācīt atpazīt krīzes, trauksmes un stresa cēloņus ģimenes sistēmā;
• ·            iegūt papildus informāciju par invaliditātes vai garīgās atpalicības būtību;
• ·            palīdzēt bērniem kļūt drošākiem;
• ·            palīdzēt bērniem būt atvērtākiem un veidot draudzīgas attiecības.

Psihologa atbalsta grupu bērniem un jauniešiem vadīs psihologs un sociālais darbinieks, tā ilgs 3 mēnešus 1x nedēļā un aptvers 10 nodarbību ciklu, kurā piedalīsies ne vairāk kā 8 dalībnieki, šī grupa būs slēgta tipa grupa.

Pēc psihologa atbalsta grupas nodarbību cikla beigām, bērniem un jauniešiem sociālais darbinieks organizē izglītojošas nodarbības.

Viena no pirmajām izglītojošo nodarbību tēmām var būt par brīvprātīgo darbu, kuru laikā bērni un jaunieši iegūst informāciju par brīvprātīgā darba iespējām un ieguvumiem, kā arī paši gūtu motivāciju iesaistīties brīvprātīgo kustībā.

Slēgta grupa – sociālajā darbā atvērtas grupas pretstats. Vieni un tie paši dalībnieki paliek grupā līdz tās darbības beigām. Tā kā slēgtā grupā ir ierobežots dalībnieku skaits, uzskata, ka šādā grupā notiek dalībnieku tuvināšanās un sasaiste.

Ģimeņu, kuras audzina bērnus ar smagiem un vidēji smagiem funkcionāliem traucējumiem, ikdiena paiet rūpēs par savu bērnu un nereti vecāki aizmirst par sevi, savām vajadzībām. Bieži vecāki nepārtraukti 24 stundas diennaktī atrodas kopā ar bērnu, kuram ir nepieciešama īpaša aprūpe un kopšana. Šie vecāki ir pārslogoti, kas veicina viņu fizisko un emocionālo izdegšanu. Īslaicīga bērna pieskatīšana dotu vecākiem iespēju atpūsties un viņi iegūtu brīvo laiku, ko varētu izmantot savām vajadzībām.

Īslaicīga bērnu ar invaliditāti pieskatīšana nodrošinātu bērna pieskatīšanu un individuālu aprūpi. Bērniem būtu iespēja pabūt kopā ar saviem vienaudžiem. Šeit viņi rotaļātos, spēlētos, kontaktētos ar citiem bērniem un profesionālu sociālā darba speciālistu vadībā, mācītos saprast sevi un citus, apgūtu jaunas iemaņas un prasmes, tiktu mācīti iekļauties sociālajā vidē, atbilstoši savām spējām.

Bērnu pieskatītu sociālais darbinieks vai aprūpētājs, kā arī ja šajā institūcijā piedāvātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tad šajā laikā bērnam būtu iespēja saņemt arī rehabilitāciju.

 Ārstnieciskās vingrošanas nodarbību mērķis ir veicināt konkrētas saslimšanas profilaksi, slimības izraisīto funkciju normalizēšanu, organisma funkciju uzturēšanu un nostiprināšanu. Nodarbības ir bāzētas uz ārstnieciskās vingrošanas pamatiem, kas kalpo slimību profilaksei, ārstēšanai, izraisīto komplikāciju novēršanai un seku likvidēšanai, kā arī fizisko, garīgo un profesionālo darbspēju atjaunošanai. Izstrādājot klienta individuālo ārstniecisko metodiku, tiek ņemts vērā vispārējais stāvoklis, slimības gaita, iespējamie sarežģījumi, fiziskā sagatavotība, vecums, psihoemocionālais stāvoklis u.c. faktori.

Radošo nodarbību mērķis ir sniegt iespēju bērniem ar invaliditāti un bērniem no mazturīgām ģimenēm apgūt jaunas iemaņas un prasmes, attīstīt sīko motoriku, radot iespēju personisko īpašību izaugsmei, veicinot personas garīgo attīstību un spēju pilnveidošanu. Minēto prasmju apgūšanai un pilnveidošanai tiek piedāvāts atbilstošs aktivitāšu kopums rokdarbi, zīmēšana, veidošana, floristika u.c

Logoritmikas nodarbību mērķis ir bērna valodas sistēmas attīstības traucējumu korekcija, vispārējā psihomotorās attīstības korekcija ar tālāku vīziju – bērna tālāka pilnvērtīgāka integrācija sadzīvē, apkārtējā sabiedrībā, darba kolektīvā. Nodarbībās izmantotās metodes: pirkstu, delnas, sīkās muskulatūras, motorikas vingrinājumi; ritma vingrinājumi; runas attīstības vingrinājumi; rakstu valodas vingrinājumi; artikulācijas aparāta vingrinājumi; vispārējie psihomotorikas attīstošie vingrinājumi; dziedāšana vai mūzikas klausīšanās ar kustību imitāciju; individuālie vingrinājumi, kuri nepieciešami katram bērnam. Logoritmika ir vērsta uz grupu darbu.

Deju un kustību terapijas mērķis ir attīstīt kvalitatīvas kustības spējas, kāpinot veiklību, spēku un izturību. Apgūstot dažādas kustības un darbības, indivīds iemācās darboties sociālajā vidē. Izmantojot kustību terapiju, bērniem ar speciālām vajadzībām tiek veicināta emocionālā, intelektuālā, fiziskā un sociālā integrācija. Deju un kustību terapija darbojas kā psihoterapijas metode, tā rada izmaiņas emocionālajā stāvoklī. Atbilstoši izvēlēta mūzika labvēlīgi iedarbojas uz organismu. Tās ritms un temps padara cilvēku možāku, stimulē organisma aktivitāti. Ritmiskas un plastiskas kustības mūzikas pavadībā iedarbojas ne tikai uz sirds darbību un elpošanu, bet stimulē smadzeņu biostrāvas, sagādājot prieku un apmierinājumu. Visās aktivitātēs darbojas kopīgi bērni un viņu vecāki. Vecāku iesaistīšanai ir svarīga nozīme, lai veidotos kontakts ar bērnu un, lai viņi paši izprastu šīs kustības, to daudzveidību un slodzes intensitāti.

Individuālās psihologa konsultācijas tiek sniegtas dažādu individuālu psiholoģisko grūtību gadījumos: vecumposmu krīžu situācijās, konfliktu situācijās, attiecību problēmu gadījumos u.c.

Logopēda nodarbību uzdevums ir veikt komunikācijas spēju, runas, valodas, balss un rīšanas traucējumu diagnostiku, korekciju, rehabilitāciju un novērtēšanu. Skaņu izrunas kropļojumi bērniem (ko nosacīti varētu dēvēt par kosmētisko defektu) kombinējas ar smagākiem runas traucējumiem, kad ir novirzes valodas likumsakarību uztverē, apguvē un lietošanā. Ja ir traucēti vairāki vai visi valodas sistēmas komponenti, bērnam ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, aizkavēta personības attīstība, un visbeidzot – runas attīstības nepilnību dēļ viņam rodas mācīšanas traucējumi gan dzimtajā valodā, gan matemātikā (grūtības teksta uzdevumu risināšanā). Bērna valodas traucējumi nepāriet paši no sevis. Runas attīstīšana ir viens no logopēda galvenajiem uzdevumiem.

Tehniskie palīglīdzekļi: atvieglo cilvēka spējas pārvietoties, mācīties, strādāt, aprūpēt sevi un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Ergoterapeits nosaka klientam atbilstošu tehnisko palīglīdzekli, veic palīglīdzekļa pielāgošanu un apmāca klientu un viņa tuviniekus, kā lietot palīglīdzekli. Tehniskie palīglīdzekļi palīdz mazināt funkcionālo traucējumu radītās sekas un paaugstina cilvēka neatkarības līmeni, mazinot atkarību no citu cilvēku sniegtā atbalsta.

Asistenta pakalpojums - Asistents sniedz atbalstu ikdienas dzīves aktivitātēs , veicināt cilvēku ar invaliditāti neatkarību. Nav vēlams, lai cilvēka ar invaliditāti ģimenes loceklis būtu viņa personīgais asistents. Asistents sniedz atbalstu visās ikdienas dzīves aktivitātēs, kurās ir nepieciešama palīdzība. Asistenta darba pienākumi ietver arī aprūpes elementus, bet tas nav aprūpes pakalpojums.

Pavadoņa pakalpojums - Mazināt cilvēka ar invaliditāti izolētību un veicināt sociālos kontaktus. Katram klientam ir viens konkrēts „pavadonis”. Pavadonim var būt vairāki klienti, bet ne vienlaikus. Pavadonis neveic darbības, kurās ietverti aprūpes elementi. Pakalpojums tiek realizēts klienta izvēlētajā laikā un saskaņā ar viņa individuālajām vēlmēm un interesēm. Pakalpojums vienmēr tiek sniegts ārpus klienta dzīvesvietas.

Kontaktpersonas pakalpojums - Sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā un viedokļa paušanā. Kontaktpersona ir cilvēka ar invaliditāti uzticamības persona, personām ar garīga rakstura traucējumiem. Kontaktpersona var būt līdzcilvēks, paziņa vai speciālists, kurš ir ieinteresēts būt par uzticamības personu un būt līdzās cilvēkam ar invaliditāti. Kontaktpersona piedalās kopā ar klientu brīvā laika aktivitātēs, tā mazinot ar funkcijas traucējumiem saistītos izolācijas draudus.

Arī Siguldas novadā vēl ir jāstrādā pie pakalpojumu pilnveidošanas un pakalpojumu pēctecības nodrošināšanas, lai pakalpojumu pieejamība būtu nodrošināta no dzimšanas brīža.

Pēc vecāku aptaujām Siguldas novadā pietrūkst pirmsskolas izglītības pakalpojums bērniem ar speciālām vajadzībām, transporta pieejamība nokļūšanai uz pakalpojumu saņemšanas vietu, kā arī jādomā par pakalpojumiem jauniešiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, pēc skolas beigšanas, kā paplašināt esošo pakalpojumu piedāvājumu klāstu.

Ieguvēji no sociālā atbalsta sistēmas veidošanas pašvaldībā ir gan visa ģimene, kura audzina bērnu ar invaliditāti, tuvinieki, gan arī sabiedrība kopumā -

• ·       saņem psihosociālu atbalstu,
• ·       kļūst informētāki, zinošāki,
• ·       apzinās savus iekšējos resursus savas dzīves sakārtošanā un veidošanā,
• ·       Uzdrošinās sabiedrībai atspēkot sabiedrībā radušos aizspriedumus un stereotipus,
• ·       Nejūtas vieni ar savu sāpi,

• Vecāku iekšējā emocionālā spriedze ir mazināta, uzlabojas savstarpējās attiecības,
• Mācās kļūt par līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem,
• Iespēja saņemt profesionālus sociālā atbalsta pakalpojumus pēc dzīvesvietas,
• Atbalstošāka vide ģimenē.

• Tiek veicināta savstarpējā sapratne un iecietība,
• Mazinās aizspriedumu un stereotipu radītie šķēršļi,
• Informētāka un atbalstošāka sabiedrība,

Sociālajā jomā strādājošo un pakalpojumu sniedzēju sadarbības iespējas.

NVO ir ļoti būtisks resurss daudzu pašvaldību funkciju nodrošināšanā.

Siguldas novada pašvaldības sociālais dienests ir saskatījis un novērtējis nevalstiskā sektora nozīmību, izveidojis kopējās sadarbības modeli un iesaistot pašus cilvēkus, kas strādā sociālajā jomā kopīgi nosaka un izvirza prioritātes, ieteikumus.

Siguldas novadā ir izveidota un darbojas NVO, kas strādā sociālajā jomā Koordinācijas padome, kas sanāk kopā 1x mēnesī ir pārrunā aktualitātes sociālajā jomā un katras organizācijas darbībā. NVO ir svarīgs pašvaldības atbalsts un sapratne.     

Viens no sadarbības pamatmērķiem visu iestāžu, organizāciju un cilvēku, kas strādā sociālajā jomā konkrētā pašvaldībā, savstarpēja sadarbība un kopskata veidošana par sociālajiem pakalpojumiem, kādi ir pieejami pašvaldībā un kādi vēl būtu nepieciešami.

NVO un pašvaldības sadarbības darba organizēšanas darba metodes:

• ·       Sociālais darbs ar grupu;
• ·       Kopienas sociālais darbs;
• ·       Pētniecība;
• ·       Sociālā politika un tās plānošana.

Viens no ļoti būtiskiem faktoriem, sociālā atbalsta sistēmas veidošanai pašvaldībās, ir cilvēkfaktors. Ir ļoti svarīgi kā atbalsta sistēmas nozīmību izprot un iedziļinās cilvēku vajadzībās pašvaldību sociālās politikas veidotāji.

Valstī nav vienotas politikas par atbalstu un pakalpojumiem ģimenēm, kuras audzina bērnus invalīdus, šis atbalsts ir atkarīgs no katras pašvaldības finansiālajām iespējām un politiķu, kā arī sociālo darbinieku un citu speciālistu izpratnes par ģimeņu, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, problēmām un vajadzībām.

Tāpēc ir jāizsaka liela pateicība Siguldas novada pašvaldībai un pašvaldības Sociālajam dienestam par izpratni un kopīgas darbības platformas ar NVO izveidi , lai pēc iespējas kvalitatīvāk un atbilstoši vajadzībām nodrošinātu atbalstu un pakalpojumus dažādām mērķgrupām, tajā skaitā ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti.

Vēlējums – lai „Cerību spārniem” līdzīgas organizācijas veidojas arī citās pašvaldībās, rodot to atbalstu un strādājot ciešā sadarbībā.

Evas Viļķinas publicēts raksts

Žurnālā „Sociālais darbinieks”

© www.sigulda.lv