Ziemassvētku gaidīšanas laikā cilvēki vairāk kā citkārt domā par to, kā palīdzēt citiem, kā viņus iepriecināt. Ir lietas, kas novērtējamas naudā, taču daudz lielāka vērtība ir tam, kas nāk no sirds. Vai mēs esam padomājuši par to, kur nereti paliek svētku dāvanas, kad paši svētki beigušies? Domājot par šiem un citiem dāvināšanas prieka aspektiem, Siguldas 2.vidusskolas visi 12.klašu skolēni devās ziedot asinis Donoru dienā.

Lolita Ančevska (12.a klase) stāsta: „Šis ir miera, piedošanas un labdarības laiks. Bieži vien, lai justu svētku noskaņu, ir jāsniedz tā citiem. Es ziedoju asinis, jo es to ļoti gribēju, cerot, ka kādam tās noderēs”.
Antons Glūzda (12.c klase) atzīst, ka līdzdalība šādā akcijā ceļ cilvēka pašapziņu, bet Māris Spriņģis (12.a klase) saka: „Iekšēji ir tā labā sajūta, ka izdarīts kas īpašs”. Guntars Bubenis pārliecināts, ka noteikti ziedos asinis arī citreiz.

Diemžēl jāatzīst, ka asinis nodot gribēja daudz vairāk skolēnu nekā reāli bija iespējams. Daudziem tās dienas situācija lika nopietnāk padomāt par attieksmi pret savu veselību, uzturu un dienas režīmu. Daudziem gribētājiem mediķi atteica, jo izrādījās, ka ir zems hemoglobīna līmenis vai asinsspiediens. Vairāki skolēni nekavējoties devās pie ģimenes ārsta, lai tūlīt risinātu problēmu.

Informāciju sagatavoja Siguldas 2.vidusskolas skolotāja Ināra Vimba