Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuras apsaimnieko un pārvalda sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIA „Siguldas Nami”, Siguldas novada Dome aicina šo māju dzīvokļu īpašniekus steidzamības kārtā risināt jautājumu par savas mājas turpmāko apsaimniekošanu un pārvaldīšanu!

Kopš 2011.gada 1.janvāra ir stājies spēkā jauns Dzīvokļa īpašuma likums, kas precīzi definē, kas ir dzīvokļa īpašums, kā arī nosaka dzīvokļa īpašnieka gan tiesības, gan pienākumus. Tā atbilstoši minētā likuma tiesību normām dzīvokļa īpašums ir gan atsevišķs īpašums, gan arī kopīpašuma esošā daļa. Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 16. panti nosaka, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
1.    piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2.    segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus;
3.    norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
4.    pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus
5.    vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par:
-) kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu;
-) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību;
6.    Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Mājas pārvaldīšanas veids ir atkarīgs tikai no pašiem dzīvokļu īpašniekiem.
Minētais pienākums ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir arī uzlikts ar LR likumu „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” (spēkā no 01.01.2010.)

5.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana

(1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

(2) Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā.
 
Tāpēc aicinām māju dzīvokļu īpašnieku kopības risināt jautājumu par Jūsu mājas turpmāko apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 19.pantā noteikto kārtību.
19.pants. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtība
(1) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā.
(2) Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks. Uzaicinājumā norāda kopsapulces norises vietu, laiku un darba kārtību.
(3) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.
(4) Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz kopsapulci, reģistrējas dalībnieku reģistrācijas sarakstā.
(5) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolētājs.
(6) Kārtību, kādā sasaucamas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un noformējami tajās pieņemtie lēmumi un protokoli, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
16. pants. Pārvaldnieka atbildība

(1) Pārvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šā likuma, Civillikuma un noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

Ja īpašnieku bezatbildības rezultātā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide, tad pašvaldības pienākums iecelt pārvaldnieku, bet īpašnieka pienākums novērst minēto apdraudējumu un uzsākt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ieceltā pārvaldnieka darbību apmaksā īpašnieki.
 
21.pants. Norīkotā pārvaldnieka iecelšana

(2) Attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībai (turpmāk — pašvaldība), veicot tai likumā noteiktās funkcijas un ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, ir pienākums iecelt dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ja:

1) dzīvojamās mājas īpašnieks neveic obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības vai nav uzdevis tās veikt pārvaldniekam un tā rezultātā tiek apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, drošība, īpašums vai vide (turpmāk — apdraudējums);

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšana tiek veikta tā, ka tiek radīts apdraudējums.

(3) Pašvaldība ir tiesīga iecelt dzīvojamai mājai norīkoto pārvaldnieku, ja:

1) dzīvojamās mājas īpašnieks neveic obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības vai nav uzdevis tās veikt pārvaldniekam un tā rezultātā var tikt radīts apdraudējums cilvēku dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi (turpmāk — iespējams apdraudējums);

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšana tiek veikta tā, ka var tikt radīts apdraudējums.



Informāciju sagatavoja:

Siguldas novada Domes
Attīstības pārvaldes Īpašumu nodaļas
Nekustamā īpašuma speciāliste Natālija Balode
ipasumi@sigulda.lv
Juridiskās pārvaldes vadītāja Jeļena Zarandija
jelena.zarandija@sigulda.lv


© www.sigulda.lv