×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Piektdiena, 26. aprīlis
Šodien sveicam: Alīna, Sandris, Rūsiņš
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T


2011-11-10
Sestdien notiks vijolnieces Paulas Šūmanes un pianista Reiņa Zariņa koncerts

Sestdien, 12.novembrī, plkst.18.00 ar programmu "Reiz francūzis Amerikā" koncertzālē "Baltais flīģelis" viesosies vijolniece Paula Šūmane un pianists Reinis Zariņš.

Paulas Šūmanes un Reiņa Zariņa programmas “Reiz francūzis Amerikā” pieteikumā rakstīts: „Nav grūti uzskaitīt, ar ko īsts francūzis atšķiras no īsta amerikāņa – ar manierēm, ēdienkarti, dzērienkarti, dzīves prioritātēm un tā tālāk. Droši vien tāpat arī ar mūziku? Bet te slēpjas programmas āķis – ne viss ir tā, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā.”

Programmā iekļauti Olivjē Mesiāna, Morisa Ravela, Džona Koriljāno un Džordža Gēršvina darbi. Gēršvins savulaik atzina, cik ļoti viņa stilu ietekmējis muzikālais impresionisms Francijā - pat tādā mērā, ka viņa Klavierkoncertu kritiķi sauca par Debisī atdarinājumu. Kad Gēršvins viesojās Parīzē un lūdza Ravelu kļūt par viņa skolotāju, Ravēls esot atteicis: "Kāpēc tev kļūt par otršķirīgu Ravelu, ja tu esi pirmšķirīgs Gēršvins?" Tikmēr Parīzes kafejnīcās skanēja arvien vairāk džeza, un Ravels gan savu otro operu "Bērns un burvestības", gan Otro vijolsonāti pamatīgi iekrāsoja ar džeza un blūza elementiem. Drīz pēc tam viņš devās panākumiem bagātā tūrē uz ASV, kur Gēršvins aizveda viņu uz Hārlemu paklausīties īsto džezu.

Savukārt Mesiāns, apciemojot ASV, pamatīgi iespaidojās ne no mūzikas, bet dabas, īpaši no kanjoniem, kas guva iedzīvinājumu Mesiāna mūzikā. Runājot par amerikānismu, Koriljāno sonāte ir izcils eksemplārs vārda labākajā nozīmē. Te redzama gan apmierinātība ar dzīvi, gan lūkošanās uz nākotni ar cerību, gan darba prieks, gan arī skumjas. Tomēr autors savā aizrautībā ar bitonālismu un mainīgiem taktsmēriem un ritmiem nav nemaz tālu no sava franču priekšteča Ravela. Tā visi četri autori ir savstarpēji saistīti ar nozīmīgām saitēm, lai cik arī francūzis nebūtu atšķirīgs no amerikāņa."

Paula Šūmane ir koncertējoša vijolniece, 13 starptautisku konkursu laureāte, regulāri sniedz koncertus Eiropā, Japānā, Ķīnā, Dienvidāfrikā, Čīlē, Argentīnā, Tuvajos Austrumos. 2008. gadā Paula ar izcilību absolvēja Parīzes Nacionālo Augstāko mūzikas un dejas konservatoriju pie profesora Borisa Garļicka un patlaban studē maģistrantūrā Grācas Mākslu universitātē pie profesora Jaira Klesa (Izraēla). Par vijolspēles kaldināšanu Paula pateicas vairākiem brīnišķīgiem pedagogiem Latvijā - Uldim Sprūdžam, Ojāram Kalniņam, Havivai Dimenšteinei, Gaļinai Akuļičai, Ludmilai Girskai un Anetei Zvaigznei. Paula kā soliste sadarbojusies ar dažādiem orķestriem - Lisabonas Metropolitan orķestri, Bādenbādenes filharmonijas orķestri, Hoffer Symphoniker, Klaipēdas Nacionālā teātra orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri un citiem. Jaunā vijolniece turpina savas muzikālās gaitas gan kā soliste, gan kā kamermūziķe. Labprāt iesaistās dažādos mākslinieciskos radošos projektos.

Reinis Zariņš plūcis laurus vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos un nu aizrauj visdažādāko publiku Eiropā, ASV un nesen arī Dienvidāfrikā. Absolvējis ar izcilību Jāzepa Mediņa mūzikas skolu, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, Jēlas Universitātes mūzikas skolu (ASV) un Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju, Reinis savu skolotāju vidū izceļ Borisu Bermanu, Kristoferu Eltonu, Rafi Haradžanjanu un Renē Salaku. Reiņa spēja pārliecinoši interpretēt gan klasiķus, gan mūsu gadsimta darbus sajūsminājusi klausītājus daudzviet, arī pasaules prestižākajās koncertzālēs - Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegi un Steinveja zālē, kā arī Londonas Vigmora zālē. Reinis sadarbojies ar Yale Philharmonia, Ukrainas Radio simfonisko orķestri, RSO, Masterworks Philharmonia, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri un diriģentiem Pjēru Bulēzu, Deividu Geiru, Djego Masonu, Arielu Cukermani, Džonu Gibonsu. Ar Andri Veismani Reinis iestudējis vairākus latviešu komponistu klavierkoncertus. Šosezon Reinis darbosies Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Hodžsona biedra (Hodgson Fellow) statusā, pildot dažādus - gan koncertmeistara, gan lektora pienākumus un iestudējot kamermūzikas programmas.

Ieejas maksa no 5 līdz 7 latiem. Biļetes nopērkamas koncertzāles "Baltais flīģelis" kasē: darba dienās no plkst.10.00 - 18.00, kases tālrunis 67974787 un ,,Biļešu Paradīze" tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv.

© www.sigulda.lv






KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Apskatīt komentārus

Pasākumi