Trešdien, 16.novembrī, Siguldā notika gadskārtējais Latvijas sporta skolu direktoru seminārs, kurā tika izrunātas pašreizējās sporta izglītības problēmas un aktualitātes.

Uz semināru tika gaidīts arī jaunais Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, diemžēl viņš neieradās, tā vietā tika izteikts solījums drīzumā tikties ar Sporta skolu direktoru padomes pārstāvjiem. Aicinot ministru, sporta skolu direktori gribēja uzzināt, kāds ir viņa viedoklis par to, kas notiek jaunatnes sportā, kā arī iepazīstināt viņu ar sāpīgajiem sporta skolu jautājumiem.

Galvenais, protams, ir valsts naudas lielums, kāds tiek novirzīts treneru atalgošanai. Pašlaik tas ir tikai 50% apmērā no nepieciešamā. 2012.gada budžetā solīts finansējumu saglabāt 2011.gada apmērā. Iveta Agleniece, Sporta skolu direktoru padomes valdes locekle, runājot par finansējuma nepietiekamību, uzsvēra: „Tā kā no 2012.gada 1.janvāra uz valsts finansējumu treneru algām varēs pretendēt arī privātie sporta klubi un izglītības iestādes, tad vērsīsim uzmanību uz to, ka attiecīgi būtu jāpalielina arī šim nolūkam paredzētais valsts finansējums, jo pretendentu uz to būs vairāk. 2012.gadam paredzēts tāds pats finansējums kā 2011.gadā – 3,2 miljoni latu. Pašlaik gan katra konkrētā sporta skola vēl nezina, cik lielu finansējumu no valsts budžeta saņems nākamajā gadā, jo nav vēl zināmi visi pretendenti uz šo naudu.”

Seminārā vēl tika runāts par izmaiņām Ministru Kabineta (MK) noteikumos par profesionālās ievirzes izglītības iestāžu akreditācijas procesu. Tā kā tas vistiešāk skar arī Sporta skolas, licencējot jaunas sporta programmas, kā arī veicot kārtējo iestādes akreditāciju, seminārā piedalījās Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis, kurš skaidroja izmaiņas. Diskusijas raisījās arī jautājumā par sporta skolas audzēkņu reģistrāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā, sākot ar 2012.gada 1.septembri, kā arī par atskaišu un finansējuma pieprasījuma termiņiem un atbilstībai MK noteikumiem. Izglītības un zinātnes Sporta departamenta Sporta politikas nodaļas vadītājs Edgars Severs mierināja sporta skolu direktorus, ka runas un publikācijas presē par iespējamo izglītības iestāžu direktoru rotāciju, atvaļinājuma saīsināšanu, kā arī par izglītības iestāžu akreditācijas veikšanas pārtraukšanu neatbilstot patiesībai.

Semināra rezultātā Sporta skolu direktori vienojās par kopīga dokumenta iesniegšanu Ministru Kabinetam ar lūgumu ietvert topošajā valdības rīcības plānā vairākas lietas. Pirmais priekšlikums saistīts ar valsts finansējuma palielināšanu treneru darba apmaksai, jo pašvaldībām, kas tagad piemaksā tos 50%, kuru nepietiek no valsts budžeta, nākotnē būs arvien mazāk iespēju novirzīt naudu šim mērķim.
Otrais priekšlikums ir jau tuvāko gadu laikā ieviest treneru darba algas sasaisti ar treneriem piešķirtajām kategorijām. Pašlaik vienādu algu saņem gan augstākās, gan zemākās kategorijas treneris, diferenciācija notiek tikai pēc darba stāža, kā visiem pedagogiem.
Sporta skolu direktori aktualizēja arī skolu sporta stundu nepietiekamo saturisko kvalitāti. Diskusija par to ir izvērsusies arī Pašvaldību savienībā. Tiek uzsvērts, ka sporta stundas ir devalvētas, prasības skolēniem kļūst arvien mazākas. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, jo no tā atkarīga bērnu un jauniešu fiziskā un zināmā mērā arī garīgā attīstība.

Informāciju sagatavoja:
Ilze Ratniece

© www.sigulda.lv