Aina Salmane (dzim.Krūmiņa) dzimusi 1937.gada 19.aprīlī Rīgā arhitekta Eduarda un mājsaimnieces Aleksandras Krūmiņu ģimenē. Ģimene bijusi bērniem svētīta – ģimenē Ainu un viņas dvīņu brāli Jāni sagaidījušas divas vecākas māsas Rasma un Laima. Vēlāk vēl pievienojušās dvīņu māsas Aleksandra un Vija. II Pasaules karš izjauc ģimeni – bēgļu gaitās spiests doties Ainas tēvs Eduards līdz ar to beidzas bezrūpīgā bērnība, un jau agri iesākas ganu gaitas un citi lauku darbi svešās mājās.

Aina jau no mazotnes ir ļoti muzikāla. Vakaros viņas auklīte Alvīne Pilsētnieks un vectēvs Pāvils Dāvis viņai māca bērniem māca daudz tautasdziesmu un čaklākajiem dziesmu zinātājiem tiek pa konfektei. Ainai to izrādās tiek visvairāk. Ainas bērnība pagājusi Vestienā un Rīgā, skolas gaitas uzsāktas Cēsīs, tur pabeigta arī Cēsu mūzikas vidusskola. Tālāk ceļš uz Rīgu – tiek absolvēta Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu nodaļa un sākas mūzikas ceļš – darbs Latvijas Radio korī un Radio estrādes orķestrī.

Siguldā Aina Salmane savas darba gaitas ar lielu enerģiju un sirdsdegsmi uzsāk 1963. gadā kā Siguldas bērnu mūzikas skolas direktore. Strādājot Siguldā, kultūras dzīvē paveikts daudz – aizraujot pulku entuziastu, panākta Siguldas bērnu mūzikas skolas uzcelšana vēsturiskā, ar mūziku saistītā Alfrēda Kalniņa vecāku pansijas pamatu vietā. Vadīti neskaitāmi vokālie ansambļi, solfedžo un mūzikas pamatos mācīti daudzi siguldieši gan mūzikas skolā, gan Siguldas 1.vidusskolā. 1960-tajos gados vadīts Siguldas senioru koris, 1070./1971.gadā - Siguldas 1.vidusskolas zēnu koris. Vēlāk, strādājot Turaidas muzejrezervātā un Gaujas nacionālajā parkā, pētīta un veidota kultūrvide jau izzinot tautas nemateriālo kultūras mantojumu.

Siguldā izveidota arī ģimene – 1963.gadā apprecoties ar Siguldas pilsētas galveno ārstu Pēteri Salmani. Ģimenē izauguši trīs bērni – dēli Pēteris un Uldis un meita Anda. Savā darbīgajā mūžā izloloti un daudz mīlestību saņēmuši arī daudzie mazbērni – īpaši mazdēls Dāvis un mazmeitiņa Rūta.

Visu dzīvi Aina bijusi vitāla, aizrautīga, reizēm pat spītīga un skarba, cīnoties par savu pārliecību, vienmēr domājot par Siguldas kultūras dzīves jēgpilnu piepildījumu un kvalitāti.

Aina Salmane ir viena no folkloras kustības aizsācējām Latvijā, pirmo starptautisko folkloras festivālu „Baltica” organizatoru dalībniece. Viņas sirds no 1981. gada 7. janvāra, piederējusi Gaujas nacionālā parkā dibinātajai folkloras kopai „Senleja”, ar kuru kopā viņa vairāk nekā 30 gadus dalījās savās zināšanās par latvisko dzīvesziņu ar ikvienu, kurš bija atvērts tautas tradīciju izzināšanai. Aina mācēja iemācīt tautasdziesmu būtību un iedzīvināt gadskārtu ieražas, rituālus, aizraujot un iepriecinot dažādos godos, svētkos un tikšanās reizēs gan neskaitāmus Latvijas, gan citu valstu iedzīvotājus un augstus viesus mūsu zemē un citās valstīs.

Īpaša lappuse Ainas dzīvē ir paveiktais Latvijas trešās Atmodas laikā, no 1987.gada uzsākot darbu Turaidas muzejrezervātā par folkloras nodaļas vadītāju. Trešās Atmodas laikā Aina organizēja folkloras kopu koncertus, kas gandrīz katru vasaras svētdienu pieskandēja Dainu kalnu – Dziesmotās revolūcijas simbolu. Viņa šo darbu darīja ar milzīgu atdevi, un ar visu sirds degsmi, kā jebkuru darbu, kuru bija uzņēmusies. Dziesma un mūzika bija Ainas pavadones visu mūžu, un kad viņa aizsāka dziesmu, tad dziedāšanas dzirksts iededzināja visos apkārtējos. Viņas radošā, emocionāli piesātinātā personība ietekmēja un aizrāva arī draugus un darbabiedrus, vienmēr radīja kopības garu. 

Ainas dzīve bija košām krāsām austa, kurā nebija pustoņu vai pelēcības, ja viņa priecājās - tad no sirds, ja dusmojās - tad dusmās varēja būt barga, viņa bija prasīga pret sevi un citiem. Ainai piemita īpaša piederības sajūta - savai ģimenei, „Senlejai”, Dainu kalnam, Siguldai un Latvijai. Savu līdzbiedru vidū viņa pelnīja nedalītu cieņu un mīlestību. Ainas Salmanes darbs novērtēts ar neskaitāmiem dažādu varu un institūciju izdotiem diplomiem, pateicības un atzinības rakstiem. Pēdējo lielo atzinību savā mūžā Ainas Salmane saņēmusi pagājušajā gadā - par mūža ieguldījumu Siguldas novada kultūrvides veidošanā un kultūras mantojuma saglabāšanā, novadnieki atzina viņu par „Siguldas novada Gada cilvēku kultūrā 2012”.

Šī gada rudenī smaga slimība atņēma Ainas Salmanes veselību un 2013.gada 26.oktobrī plkst.18.00 viņa aizgāja mūžībā.
Izvadīšana piektdien, 1.novembrī plkst.13.00 no Siguldas novada Kultūras centra, Pils ielā 10 uz Siguldas pilsētas kapiem. Atvadīšanās jau no plkst.12.00


Par Ainu sēro vīrs Pēteris Salmanis, meita Anda un znots Tālivaldis, dēli Pēteris un Uldis, mazbērni Dāvis, Rūta, Anete, Pēteris, Līva, Madara un Elīna, brālis Jānis, māsas Rasma, Aleksandra un Vija, visi radi un draugi.