Otrdiena, 12. novembris
Šodien sveicam: Kaija, Kornēlija
Laika ziņas: Sigulda +4℃, DA vējš 5.8 m/s
e-pakalpojumi
A- A A+


2014-11-03
Novada kultūras speciālisti labās prakses dienā dodas uz Vidzemi

Lai analizētu Vidzemes novada kultūras notikumu organizatoru pieredzi ilgtspējīgā un videi draudzīgā kultūras notikumu organizēšanā un iegūtu papildus pieredzi stratēģisko dokumentu izstrādē ilgtspējīgas un videi draudzīgas nozares attīstībai 29.oktobrī Siguldas novada kultūras darbiniekiem tika rīkota Labās prakses diena.

Pieredzes apmaiņa kopā ar VAS Valsts nekustamie īpašumi pilis valdes pārstāvi Gunu Preimani tika sākta Igates pils kompleksā, kurā ietilpts arī Emila Melngaiļa Vidrižu novadpētniecības muzejs un Sv.Jāņa Kristītāja un Marijas Magdalēnas baznīca, kas ir īpaša ar to, ka ir vienīgā ekumeniskā baznīca Latvijā. Ir strādāts pie idejām pils kompleksa attīstībai. Tūristiem vilinošs ir krodziņš dzirnavās. Neapgūts potenciāls ir arī teritorijā ap pili, ko iespējams attīstīt, izveidojot takas, ainaviskas atpūtas vietas. Emila Melngaiļa Vidrižu novadpētniecības muzejs iekārtots folklorista un komponista dzimtajās mājās – „Melngaiļi”. E.Melngailis veicis folkloras vākumu – aptuveni 5000 melodiju un pierakstus par tautas mūzikas instrumentiem un muzicēšanas tradīciju, kas ir pamats latviešu muzikālās tradīcijas saglabāšanai. Muzejā līdzās materiāliem par Emīļa Melngaiļa dzīvi un darbību, apskatāmas arī Vidrižu pagasta vēsturei un izciliem novadniekiem veltītas ekspozīcijas. Tāpat iespējams apmeklēt „Padomju istabu”, kurā var uzzināt par kolhozu vēsturi un padomju laika bērnu un jaunatnes organizācijām. Iepriekš piesakoties, skolēniem iespējams „iestāties pionieros” un izspēlēt padomju laiku „ierindas skati”. Muzeja teritorijā notiek lielākie koru dziedāšanas svētki, kas veltīti slavenā latviešu komponista, folklorista, mūzikas kritiķa un publicista E.Melngaiļa nozīmīgām jubilejām, pulcējot ap 2000 dziedātāju no visas Latvijas.

Limbažu novada Kultūras nodaļas vadītāja Mārīte Saulīte izrādīja Limbažu veco rātsnamu un Limbažu pilsdrupas. Limbažu tēls papildināts ar jaunām odziņām, kas piesaista tūristus un radījis vidi dažādiem pasākumiem un citām aktivitātēm. Rātsnama pagrabstāvā atrodas dzīvais sudraba muzejs, kurā apskatāmas sudrabkaļa Oļega Auzera darinātās sudrablietas. Vārds „dzīvais” nozī-mē, ka apmeklētāji var ne vien sudrabu skatīt, bet arī paši iemēģināt roku sudrablietu darināšanā. Muzejā apskatāmas gan rotas lietas un sīki dekoratīvi priekšmeti, gan lielformāta mākslas darbi, tostarp, unikālā „Nākotnes pils 3001”, kas veidota no vairāk nekā 30 kilogramiem sudraba. Tiek uzskatīts, ka nekur citur pasaulē tik liela apjoma sudraba darbus redzēt nevar. Ideju par Limba-žiem kā sudraba pilsētu papildina rātsnamā iekārtotā laulību ceremoniju zāle, ko papildina O.Auzera darinātais sudraba ozolzaru svečturis, „Vēlmju ābelīte” un gredzenu trauks. Rātsnamā tiek izrādītas arī teātra izrādes.

Labā prakse tika apgūta arī Ungurmuižā. Tas ir 18.gadsimta koka ēku ansamblis un ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumu vidū. To 1732.gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju, un šobrīd tā ir Latvijas vienīgā baroka koka celtne. Tikpat unikāli ir 18.gadsimta sienu gleznojumi. Veikti restaurācijas darbi, lai Ungurmuižas komplekss atdzimtu par muzeju, svinību vietu un viesu māju ar restorānu. Mūsdienu ērtībām piemērota, tā ir kā radīta atpūtai, semināriem un dažādām viesībām. Īpaši iecienīta tā ir kāzu svinībām un pāriem, kas savā kāzu dienā vēlas izmantot vietas skaisto dabu un vienreizējo Tējas namiņu foto sesijām. Ungurmuižas īpašo auru izjūt ikviens - mākslas baudītāji, vēstures pētnieki un dabas mīļotāji. Šeit ir vieta gan romantiskām pastaigām, gan svinībām, gan atpūtai ar ģimeni. Ungurmuižā jau 10 gadus par tradīciju kļuvuši mazie Opermūzikas svētki, ik gadus pulcējot vairāk nekā piecsimt skatītājus, kas parka gaisotnē zem klajas debess var izbaudīt augstvērtīgo Latvijas operas zvaigžņu sniegumu. Klasiskā mūzika lieliski saspēlējas ar ēku un neatkārtojamo, tikai Ungurmuižas parkam raksturīgo vidi. Savukārt izstāžu zālē apskatāmas latviešu mākslinieku darbu izstādes un senais muižas parks ir iemīļota vieta dažādiem mākslas plenēriem. Ik gadus augustā notiek šūbertiādes koncerts, kur mākslinieki atskaņo Franča Šūberta (1797.–1828.) darbus, kā arī noskaņas ziņā līdzīgas citu autoru kompozīcijas. Šūbertiāde ir īpašs koncertžanrs, kas radies 19.gadsimta 20.gados, kad Šūberta draugi tā nosauca mūzikas vakarus, kuros pats komponists sēdās pie klavierēm. Šie vakari notika bohēmiskā gaisotnē, draugu lokā baudot arī vīnu. Tradīciju iedibināja diriģents Andris Veismanis un izcilie kamerpianisti Aldis Liepiņš, Pēteris Plakidis.

Netradicionālas pasākumu norišu vietas tika iepazītas Cēsīs. Kultūras centra direktors Edžus Arums iepazīstināja ar iespēju kultūras procesiem izmantot Cēsu veco alus darītavu, kas celta 1878.gadā, bet šobrīd tapusi par mūsdienīgu izstāžu centru. Katru gadu Cēsu Mākslas festivāla laikā ir apskatāmas dažādu veidu un stilu izstādes. Mākslas procesi tiek iedzīvināti arī Cēsu novada prokuratūras ēkā un viesnīcā „Kolonna”, kur telpas tiek izmantota gleznotāju plenēriem un meistardarbnīcām un, sadarbībā ar Latvijas gleznotājiem, konferenču zālēs un vestibilos tiek izstādīti mākslas darbi.

Vecpiebalgas novads ir bagāts ar kultūrvēsturisko mantojumu. Tāpēc dienas noslēgumā Siguldas novada kultūras darbinieki apmeklēja Inešu muižu, kurā saimnieko kultūras nams un Porcelāna fabrika. Savā pieredzē par atjaunotās muižas telpu pielietojumu dažādiem saviesīgiem pasākumiem dalījās Vecpiebalgas Kultūras nodaļas un pagasta kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna.

Mantojums ir mūsu kopīgā bagātība, ko esam saņēmuši no iepriekšējām paaudzēm, un mūsu kopējā atbildība ir kā mēs to nodosim tālāk nākamajām paaudzēm. Mantojums ir cilvēku personīgās dzīves, domātāju un mākslinieku iedvesmas avots un kultūras nozaru dzinējspēks. Kā to saglabājam un lietderīgi izmantojam ir galvenais faktors, kas jāņem vērā definējot mūsu mantojuma pievilcību vietā, kurā dzīvot, strādāt un apmeklēt. Labās prakses diena bija vērtīgs ieguldījums salīdzināšanas apmācībai, lai veicinātu labās prakses izplatīšanu kultūras un radošajā nozarē, tostarp mantojuma jomā. Labās prakses diena realizēta INTERREG IVC starpreģionu sadarbības programmas projekta „Pasākumu ietekme uz kultūrvēsturisko mantojumu” (ZEN) ietvaros.



  


Plašāka fotogalerija


© www.sigulda.lv




KOMENTĀRI
Lai pievienotu komentāru nepieciešams būt reģistrētam lietotājam vai reģistrēties!


Apskatīt komentārus

Pasākumi