×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Svētdiena, 21. aprīlis
Šodien sveicam: Marģers, Anastasija
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T

Pasākumi

Ditas Lūses izstāde “Zūdošie laiki” kultūras centrā “Siguldas devons”

27. janvāris - 02. marts

Sestdien, 27. janvārī, plkst. 14.00 ikviens ir aicināts uz mākslinieces Ditas Lūses izstādes “Zūdošie laiki” atklāšanu kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”.

Gleznotāja Dita Lūse ir vidējās paaudzes māksliniece, kura izglītojusies Latvijā, Dānijā un ASV. Lūses radošajā krājumā ir gandrīz četrdesmit personālizstāžu. Par izstādi “Zūdošie laiki” viņa teic: “20. gadsimts ir melnbaltais laikmets. Valstis radās un zuda, cilvēki slepkavoja un glāba cits citu. Notikumi satricināja pasauli pašos pamatos, un atmiņas par tiem gandrīz visa gadsimta garumā ir iemūžinātas melnbaltos attēlos. No sākuma – maigi klusinātos sēpijas toņos kā mana vecvectēva fotogrāfija, kad viņš kā Tērbatā izglītojies latviešu zemnieka dēls un impērijas ierēdnis gadsimta sākumā kā mikrobiologs vadīja vakcinācijas serumu izmēģinājumu laboratoriju Aizkaukāzā. Un tad trīsdesmito gadu fotogrāfijas, šķietami tik bezrūpīgas, bet ar drūmo priekšnojautu, ko nākotni zinošais skatītājs saskata un jūt līdzi smaidošajiem, kurus gaida vēl neapjausts izmisums. Un gadsimta vidū – sērkociņu kastītes izmēra attēli, kuros smaidi un sejas iznira uz fotopapīra pašu mājas aptumšotajā istabā, vēstot par zaudējumiem un prieku par doto iespēju dzīvot tālāk. Pēc tam dzīves turpinājums – jauna audze un jaunas attiecības, un bērni, kuri mantos iepriekšējo paaudžu pārdzīvojumus, un, skatoties attēlos, mēģinās iejusties citas paaudzes sajūtās. Tāpat kā to daru šodien caur saviem darbiem – mēģinu iztēloties, ko mani radinieki tajā laikā domāja un juta. Daļēji man palīdz dzirdētie stāsti un no vecvecākiem mantotās atmiņas. Bet daļēji tā ir arī mana iztēle, mēģinājumi iejusties, projicēt savas sajūtas. Katrs no šiem attēliem, no kuriem daži ir gadsimtu seni un kuru fragmentus esmu izvēlējusies ieaicināt savās gleznās, ir daļa no tās tēlu sistēmas, kas ir veidojušas nākamo paaudžu, arī manu pasaules uztveri.

Mani nodarbina tas, kā mūsu vecāku pārdzīvojumi ietekmē mūs. Kaut arī šo izstādi neesmu iecerējusi kā ģimenes albumu, tomēr neizbēgami mana personīgā pieredze ir manu darbu avots. Daļa no vērtību sistēmas, ko esmu saņēmusi mantojumā, balstās uz daudzajām vēstulēm, ko divi jauni cilvēki, mani vecvecāki, rakstīja viens otram kara laikā, esot tālu un nošķirti viens no otra, bieži izmisumā un nelaimē. Trīs valodās rakstītās vēstules noturēja mīlestības pavedienu un ir saglabājušās kā taustāms simbols savstarpējam atbalstam, cieņai un mīlas pilnām attiecībām vairāk nekā pusgadsimta garumā. Caur šo vēstuļu prizmu nākamās paaudzes vērtē attiecību patiesumu un dziļumu.

Atmiņas ir gaistošas, un nodotas no paaudzes paaudzē tās kļūst arvien izplūdušākas un neskaidrākas. Man gribētos šo neizbēgamo procesu piebremzēt, uz mirkli apturēt, un sajust to saikni, kas mani vieno ar katru no cilvēkiem, kuru dzīves ir ietekmējušas manējo. Man arī gribētos, lai mani darbi mudinātu skatītāju aizdomāties par tiem pavedieniem, kuri mūs saista ar iepriekšējām paaudzēm un veido mūs.”

Dita Lūse guvusi atzinību dažādos mākslas konkursos, tostarp divreiz starptautiskajā konkursā Art Olympia Japānā, vairākkārt starptautiskajā mākslas festivālā Art Revolution Taipei Taivānā, Aviskar konkursā Indijā. Mākslinieces darbi ir arī žūriju izvēlēti starptautiski nozīmīgiem mākslas projektiem, piemēram, Beidžinas bienālei Ķīnā, Arte Laguna Venēcijā un divreiz NordArt Vācijā. Darbi atrodas publiskās un privātās kolekcijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Portugālē, Grieķijā, Nīderlandē, Čehijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, ASV, Taivānā, Honkongā un Indijā.

Izstāde tapusi ar AKKA/LAA atbalstu. Izstāde “Zūdošie laiki” bez maksas apskatāma līdz 2. martam no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Pasākumi