Atzīmējot Latvijā pirmā izveidotā nacionālā parka – Gaujas Nacionālā parka – 44. gadadienu, Dabas aizsardzības pārvalde tā apmeklētājiem dāvājusi jaunu pieturas punktu ainavas baudīšanai – jaunizveidoto „sēnīti" Siguldas kājāmgājēju serpentīna augšdaļā, ko atklāja 14.septembrī. Līdz ar jauno objektu ir atkrūmota arī tai tuvumā esošā nogāze, paverot plašu skatu uz Gaujas senleju, Turaidas pili, Gaujas tiltu un gaisa vagoniņu. 

„Tūrisma vēsturei Gaujas Nacionālā parka teritorijā ir senas tradīcijas. Pirmie apmeklētāji ar ceļaspieķi pa Siguldas apkārtnes takām staigāja jau 19.gadsimtā. Ik gadus tūkstošiem apmeklētāju piesaista savdabīgā ainava, Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas, kā arī leģendām un nostāstiem apvītās kultūrvēsturiskās bagātības," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Gaujas Nacionālais parks ir Latvijas pirmais un vecākais nacionālais parks. Tas dibināts 1973.gada 14.septembrī, lai aizsargātu maz pārveidotas dabas teritorijas, ko raksturo liela dabas daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas un neskaitāmi dabas un kultūras pieminekļi. Parka mērķis arī ir veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgstpējīgu attīstību. Nacionālā parka platība ir 91 790 hektāri. Nozīmīgāko daļu aizņem Gaujas senieleja – tās platums ir no 1 līdz 2,5 kilometri. Senielejas dziļums lejpus Valmieras ir apmēram 20 metru, savukārt Siguldas apkārtnē sasniedz jau 85 metrus.