×

Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes:
- Statistikas sīkdatnes (nepieciešamas, lai uzlabotu vietnes darbību un lietošanas pieredzi);
- Sociālo mediju sīkdatnes (nepieciešamas Facebook autorizācijai, video skatījumiem).

Jūs varat piekrist visām sīkdatnēm, noklikšķinot uz pogas “Piekrītu visām sīkdatnēm” vai veikt atsevišķu sīkdatņu izvēli, noklikšķinot uz pogas “Tikai analītiskajām sīkdatnēm” vai “Tikai sociālo mēdīju sīkdatnēm”.

Ja tīmekļa vietnes lietotājs noklikšķina uz pogas “Nepiekrītu”, tīmekļa vietnē saglabājas tikai nepieciešamās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu tīmekļa vietnes darbību un kuru izmantošanai nav nepieciešams iegūt lietotāja piekrišanu.

Lai uzzinātu vairāk par mūsu sīkdatņu politiku, lūdzam noklikšķināt uz pogas “Vairāk informācijas”.

Piektdiena, 26. aprīlis
Šodien sveicam: Alīna, Sandris, Rūsiņš
Laika ziņas: Sigulda 0℃, Z vējš 0 m/s
e.sigulda.lv
A- A A+ T T

Siguldas novada bibliotēkas vēsture

Pirmās ziņas par bibliotēkas pastāvēšanu Siguldā ir atrodamas jau 1895. gadā – laikraksta “Dienas Lapa” 51. numurā – par Siguldas labdarības biedrības bibliotēkas darbību un esošo grāmatu krājumu, kas jau tolaik sastādījis 247 sējumu. Vēlāk, 1900. gadā līdz ar biedrības nosaukuma maiņu, tā pārdēvēta par biedrības Vidzemes Šveicebibliotēku. Diemžēl Pirmā pasaules kara laikā tika nopostīts biedrības “Vidzemes Šveice” nams un līdz ar to arī bibliotēka. Biedrības bibliotēkas darbība tika atjaunota 20. gados ar Latvijas Kultūras fonda atbalstu.

Par Siguldas kā pilsētas bibliotēkas pirmsākumiem ziņas sniedz galvenokārt pagājušā gadsimta 20. gadu prese, kā arī Latvijas Bibliotēku padomes gadagrāmatas un grāmatā “Latvijas pilsētas valsts 20 gados” atrodamās ziņas. 1927. gada 1. decembri varētu uzskatīt par Siguldas pilsētas bibliotēkas izveidošanos. Par siguldiešu lasītvēlmi liecina arvien pieaugošais lasītāju, iegādāto grāmatu un izsniegumu skaits: 1928.gada janvārī bibliotēkā bijuši 607 sējumi, bet 1929. gadā jau 915 sējumi, lasītāju skaits – 165, bet 1938. gadā bijuši jau 1600 sējumi. Bibliotēka darbojusies Pilsētas valdes telpās, Ausekļa ielā 7. Par bibliotekāru 20.–30. gados strādājis Jānis Zuze (mākslinieka Zigurda Zuzes tēvs), kurš regulāri vietējā laikrakstā ziņojis par bibliotēkas jaunieguvumiem.

Mainoties politiskajiem spēkiem un uzskatiem, 40. gadu sākumā bibliotēka neiztika bez “tīrīšanas”, kurā tika iznīcinātas daudzas tā laika uzskatiem nederīgas grāmatas. Grāmatas tikušas gan dedzinātas, gan vestas pārmalt uz Līgatnes papīrfabriku. Daļa no Siguldas pilsētas bibliotēkas grāmatām Otrā pasaules kara laikā esot nosargātas Jāņa Zuzes mājas pagrabā.

Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Siguldas pilsētas bibliotēka dibināta no jauna un tad arī tika izveidotas pirmās inventāra grāmatas. Siguldas pilsētas bibliotēka savu darbību uzsāka Pētera Adatas vadībā. Bibliotēka atradās Padomju (tagad – Pils) ielā 1.

Dažādu reformu un reorganizāciju rezultātā vairakkārt mainīts bibliotēkas nosaukums un atrašanās vieta. No 1958. gada tā ir bijusi Imanta Sudmaļa ielā 19 – muzeja ēkas pirmajā stāvā, no 1963. gada – Valdemāra ielā 3, no 1981. gada – Padomju (tagad Pils) ielā 8, no 1992. gada – Strēlnieku ielā 13. Par īpaši ražīgiem bibliotēkas darba gadiem tiek uzskatīti 80. gadi, kad tā atradās pašāpilsētas centrā – Padomju ielā 8. Šai laikā bibliotēkas pastāvīgo lasītāju skaits ir vairāk kā 2000, bibliotēka ieguvusi arī “Teicamasdarba bibliotēkas” nosaukumu.

1999. gadā bibliotēka uzsāk jaunu savas darbības augšupejošu attīstības posmu – piedaloties Sorosa fonda Latvijā rīkotajā projektu konkursā un iegūstot finansējumu, kas nodrošināja bibliotēkas informatīvās sistēmas attīstību. Tā rezultātā 2000. gada 23. martā Siguldas pilsētas bibliotēkā tika atklāts Interneta lasītavas pieejas punkts, kuru varēja apmeklēt jebkurš interesents savām vajadzībām. Savukārt 2002. gadā, izstrādājot bibliotēkas automatizācijas projekta pamatvirzienus – līdzās tradicionālajām bibliotekārā darba formām tiek ieviesta IIS ALISE un uzsākta elektroniskā kataloga izveide.

2009. gadā bibliotēka ir pabeigusi rekataloģizēt visu bibliotēkas fondu elektroniskajā katalogā. 2010. gada aprīlī kā trešā bibliotēka Pierīgas reģionā uzsākusi automatizētu lasītāju apkalpošanu un grāmatu izsniegšanu. Šobrīd bibliotēka veido vienotu Siguldas novada bibliotēku elektronisko katalogu.

Ar 2009. gada 16. decembra Siguldas novada pašvaldības domes sēdes lēmumu “Par Siguldas novada bibliotēku darbības reorganizāciju” (prot. Nr.28 §) tiek noteikts, ka ar 2010. gada 1. janvāri Siguldas novada bibliotēku darbība tiek reorganizēta – tā pāriet uz centralizētu darbības modeli. Rezultātā tiek izveidota pašvaldības iestāde – Siguldas novada bibliotēka ar Bērnu literatūras nodaļu. Tās struktūrvienības: Siguldas pagasta Centra bibliotēka, Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēka, Mores pagasta bibliotēka un Allažu pagasta bibliotēka.

No 2011. gada līdz 2020. gada augustam bibliotēka atradās Skolas ielā 3. No 2020. gada 18. septembra – Leona Paegles ielā 3.

No 2018. gada 9. oktobra bibliotēka darbojas kā Siguldas novada pašvaldības iestādes “Siguldas novada Kultūras centrs” struktūrvienība ar tās pakļautībā esošajām 4 pagastu bibliotēkām.

No 2021. gada 1. oktobra pēc novadu reformas bibliotēka kļūst par pašvaldības iestādi “Siguldas novada bibliotēka” ar 12 struktūrvienībām: Allažu bibliotēka, Siguldas pagasta bibliotēka, Jūdažu Bibliotēka un sabiedriskais centrs, Mores bibliotēka, Inciema bibliotēka, Lēdurgas bibliotēka, Atmodas bibliotēka, Krimuldas bibliotēka, Turaidas bibliotēka, Inčukalna bibliotēka, Mālpils bibliotēka, Sidgundas bibliotēka.

Pasākumi